Aktieri

Īsa mūsdienu "hiperkapitālisma" analīze (nebeidzamā komodizēšana, hustle kults un prāta kultūras noriets līdz ar vidusklases nāvi).

Hiperkapitālisma realitāte balstās uz 2 pamatpilāriem:
1. Jebkura fenomena komercizēšana/komodizēšana.
2. Akcionāru peļņa kā dzīvbas turaapināšanās pamata mērķis.

Šo pamatpilāru priekšā sabrūk jebkura humānisma vai taisnīguma ideja, jo sistēma pašā pamatā balsatās uz nepārtrauktas efektivizācijas principu. Vērīgākie dzīvē, iespējams, būs apzinājuši, ka dabā lietas un enerģijas nav bezgalīgas, tās ir tendētas plūst un eventuāli iegūt zināmu kārtību - balansu.. Un, ja tu paņem kaut ko no rītdienas, tad parītdien tev tas būs jāatdod atpakaļ.

Šķiet, psihes veselība ir aspekts, kur komodizācijas un peļņa-pār-visām-varītēm fenomeni izpaužas visskaudrāk. Cilvēkiem ar psihes traucējumiem tiek nozīmētas nevis fiziskas/komunikatīvas/holistiskas metodes kopā ar noteikta tipa diētu, bet tiek izrakstīts antidepresants X ar mērķi "apslāpēt cilvēka sirdsbalss palīdzības saucienus".

Neapgalvoju, ka šim zāļu tipam nav vietas psihes medicīnā - ir. Tas veicina neiroplasticitāti un tiešām var palīdzēt cilvēkiem ar akūtām, suicidālām/vardarbīgām problēmām. Taču visa tā teorija par smadzeņu ķīmiju ir tikai viens no daudziem aspektiem. Un jaunākā zinātne raksta, ka izskatās, ka tomēr smadzeņu ķīmijas disbalana teorija ir falša izpratne par depresijas cēloni (2022. gada Moncrieff et al. metaanalīze par serotonīnu).
Atgriežoties pie kapitālisma. Traģikomiski - pat tāds skaudrs fenomens kā "bezpajumtnieks" vai, piemēram, "fiziskā darba strādnieks" tiek padarīts par preci, orientētu uz bagātniekiem. Jo tikai bagātnieks mūsdienās var atļauties būt par nabagu. Un pieredzēt autentisku realitāti, kamuflažējoties par tās "triviālo" subjektu.

Tikmēr, kamēr nogarlaikojušies bagātnieki nodarbojas ar kaut ko tik zemisku, lai sajustos kaut nedaudz dzīvi, pati sistēma ar mūždienīgo spekulēšanu akciju tirgos un ekonomiku, kas vispār nav paredzama, izveido perfekto gultni, lai tie, kuriem pieder 3/4 pasaules resursu turpinātu raust šos resursus. Un ar katru ekonomisko krīzi viņu resursu valdījums pieaugtu, kamēr zemākā klase tiek papildināta ar deklasēto vidusklasi (nemeklēšu avotu, jo runa par pašsaprotamo).
Un ar vidusklasi izzūd intelekta nodošana. Kultūra. Lasīšana. Doma. Retorika. Iespēja attīstīt prātu, kamēr vecāki atbalsta finansiāli, jo spēj to pavilkt. Tikmēr zemākā kasta vaiga sviedros strādā no padsmit gadu vecuma - tur nepaliek laiks un enerģija, lai vispār domātu kategorijās "prāta kultūra", utt.

Šodienas galvenā tēma: interspecies music un Džims Nollmans. Kungs dara manu sapni - spēlē itāru slepkavvaļiem. Viņu vokalizācijas ir D-C-D notīs, tāpēc, ņemot tās uz ģitāras, retos gadījumos vaļi sāk dziedāt līdzi. Labs info materiāls youtube linkā (nedaudz mūzika, info par viņu, intervija).

https://www.youtube.com/watch?v=LXNkseGINBQ

Pēdējā laikā mazliet pētu pasaules mitoloģiskās “sinhronitātes”. Šai kontekstā man ļoti iepatikās YT kanāla The Three Pillars video par pasaules atšķirīgos kontinentos mītošo tautu pasakām vienu konkrētu mesidžu “Lai arī ko tu darītu, NEKAD NEATSKATIES!”. Konkrētāk runa par situācijām, kur cilvēkam šo instrukciju iedod teoloģiski hierarhiski augstāka būtne (Orfeja gadījumā kaut kāds tur Aīdas jeb elles, kurp Orfejs bija aizgājis, aģents ar ietekmi). Galvenais punkts šajos stāstos: ka cilvēks, kam tiek iedota šī instrukcija, to nespēj izpildīt un tāpēc kārtīgi dabū pa mizu.

Es pareizi interpretēju to ka autoritātes varas izpausmi? (Nebūt ne to kaitniecisko, bet virzošo, influencējošo).

Video https://youtu.be/ug4NZNWS7yk?is=wJweJhA_3IbKSt3t

ASV pamanīts neredzēts fenomens: bezpajumtnieku new-age influenceru kults. I'm fucking sold.

Meklēju Amazonā grāmatas, ko “Perfektajās dienās” lasa Hirajama: Viljamu Folkneru, Aju Kodu, Patrīciju Haismitu… un nākamais, ko man piedāvā iegādāties, ir multifunkcionāla birste tualetes poda tīrīšanai

Tev būs cienāties ar MSK "slēpto albumu" - mūsu magnum opus, kas tika izdots ilgi pēc mūsu nāvēm no pārdozēšanas 2009. gadā studijā, finalizējot šo albumu. Tā izdošanu fiziskā formātā izdarīja kāds LV industriālās mūzikas sen-tēvs vārdā Strops un izdeva to re-purposed consumer casette formātā, 65. eksemplāros. Best hits: Pēdējais krapālis, Cikladēlija, Patiesības novads, Goda nepiepildīts rīts, Saules pilsēta

JĀNIS DAUGAVIETIS IR MAZO SMIRDĪGO KOCIŅU KRUSTTĒVS

man bija forša vasariņa

Turpini domāt vakardienas domu.

pirms nedēļas beidzās februāris

Death on the Nile (2022)

Terijs Railijs tas esmu es, kurš ir audzis mazliet organiskākā vidē, tāpēc spēj realizēt savu mūziku tieši tā, kā iztēlojas. Terija Railija - Varavīksne izliektā gaisā ir mana sirds, mana dvēsele, mana plūsma. 

Jāpamēģina tas aziātu triks, kur katru rītu sāc ar glāzi karsta ūdens (var pievienot citronu vai ko tamlīdzīgu). Baumo, ka tas ne tikai uzlabo gremošanu, veicina vielmaiņas procesus (mazāk resnīts), samazina t.s. "uzblīšanu", bet ilgtermiņā uzlabo arī zarnu mikrobiomu.

Es, kad pamanu, ka Tidal man ir iemānījis AI mūziku, neskatoties uz to, ka to atslēdzu.



Izrādās, tā jāizslēdz mobilajā un web atsevišķi.

Kad Luters sarakstīja iepriekšējā postā minēto grāmatu, viņš jau bija vecs un īdzīgs. "Īdzīgs" būtu maigi teikts. Precīzāk būtu lietot vārdu "zeal".

Rezumējot, "Par ebrejiem un viņu meliem" galvenā doma ir sekojoša: pēc gadu desmitiem ilgām neveiksmīgām cerībām uz ebreju pievēršanos kristietībai, izmantojot humānas metodes (integrāciju), Luters secināja, ka tas nekad nenotiks, un aicināja kristiešus pārtraukt toleranci pret ebreju reliģisko dzīvi. Un aktīvi vērsties pret viņiem: dedzināt sinagogas, iznīcināt reliģiskos tekstus, aizliegt rabīnu darbību un atņemt īpašumus, uzskatot ebrejus par spītīgiem Kristus ienaidniekiem.

Teksts vēlāk kalpoja par vēsturisku attaisnojumu nacistu antisemītismam.

Dažreiz, runājot par tālu vēsturi, var būt tiešām grūti iztēloties, ka patiesais iemesls ir saistīts ar vēlmi konvertēt. Un kā uz vecumdienām pat visgaišākie prāti var aptumšoties, skaudru dzīves pieredžu un veselības problēmu dēļ (zarnu bioma, vairogdziedzera darbība, utt. ietekme beheivjorālos modeļus).

Man nenormāli iepatikās Velvetu Džona Keila dziesma “Barakuda” (1974). https://www.youtube.com/watch?v=w0Ip56ebjNo

Eksplorēju diskogrāfiju un fascinējos.

Obligāta klausāmviela (albumi):
1. “Paris 1919”
2. “Fear”
3. “Music for a New Society”

Uzzināju, ka Martinam Luteram grāmata "Par Žīdiem un viņu meliem". Īsi izgāju galvā cauri, kas ir šis "apgaismotās" kristietības pamata pilārs, Martins Luters? Sapuvušās katoļticības reformēšana par praktisku, anti-institucionālu, grass-roots focused, komunālu un funkcionālu reliģiju - protestantismu.

Lutera protestantisma reformācija (16.gs) ieviesa principu, ka indivīds var interpretēt Bībeli tieši, bez baznīcas starpniecības - un šo loģisko struktūru (individuāla saprāta autoritāte pret institucionālu autoritāti) interpretēju kā priekšnoteikumu pēc divsimts gadiem nākošās Apgaismības laikmeta (18.gs) racionālismam.

PaKāpēc gan lai kāds Tik Liels un Tik Vieds tā vērstos tā pret ēbrejiem? Tik garīgs kungs, kristietības "salabotājs"?

Atbildi gūsim vēlākā postā: http://klab.lv/users/ulvs/2306416.html

Starts netika atcelts. Mežā devās ap 50 komandas. Ja tu piesakies ballītei kur diennaktī jāveic ap 120 km kājām pa mežiem, purviem, strautiem, brikšņiem, izcirtumiem, jaunaudzēm, tad tu jau esi ekstrēmists. Un izcili izturīgs visādā ziņā. Taču pēc 8 stundām sāka gāzties koki - visur - uz ceļiem, mežā, atklātās vietās. Un tuvojās tumsa. Piesardzīgākie teica Stop ballītei. Bet nu vēl jātiek atpakaļ. Ap 22iem tomēr organizatori visām komandām deva paziņojumu atgriezties bāzē. A cilvēki tikmēr vienmērīgi izkliedējušies 180 km² teritorijā no Rojas līdz Engures ezeram un Vandzenei, Valdemārpilij

--------
Piektdiena, pusdienlaiks: Nu rīt pa dienu starts Latvijas čempionātam rogainingā 24 stundu distancē Rojā, piejūrā. Pagaidām neredzu ziņu ka atcelts. Orientieristiem lietutiņš parasti nav traucēklis, bet nu ilgstoša vētra un negaiss ja diennakts mežā jāpavada ar mazu somiņu jau pielīdzinās dzīvībai bīstamai avārijai. (Es neesmu pieteicies un nebiju plānojis)

You live by the sword
You die by the sword

No reklāmām internetā:
“Hästens gulta atvērs tev acis”
“Laipni lūgti bio atkritumu pārstrādāšanas nākotnē”

jā, jums pietrūks āra tualetes smaržas

izrādās, vismelnākā lieta pasaulē ir zivs. viņu nevar redzēt, pat paņemot rokā

https://www.si.edu/newsdesk/releases/scientists-discover-how-deep-sea-ultra-black-fish-disappear

Vētrai, plūdiem gatavs

Kontralts, alts un dēls

es nezinu

Lai gan pagājis gads kopš darba failiem priekšā numuram jāpievieno vārda pirmais burts un uzvārda pirmie divi burti, joprojām pasmaidu, ka man gandrīz katru dienu kā atpazīšanas zīme jāraksta SIN. Šodien iedomājos, ja mani sauktu Bārbala Ugunspuķe, tad būtu jāraksta BUG.

Globālā darba telpa. Globālā darba telpa. Globālā darba telpa.

Bļāviens, ar mani noticis tas pats, kas notiek ar katru moderno ģitāristu, kurš mīl spēlēt dažādu žanru mūziku - es agrāk biju vientinuma skaņas noņēmēju cienītājs, taču jo es vairāk spēlēju, jo vairāk gravitēju divtinuma noņēmēju virzienā. Man ir viena ģitāra ar vientinumu un otra ar divtinumu - pēdējā laikā spēlēju tikai otro. Gravitācija no spalguma uz krēmīgumu.

Man patīk meitenes,kas lieto Heroīnu, jo viņām neviens neteiks - ble tas simons tevi uzseedinaas. Un ja nu tieshaam gadījumā, nu ble es pie tā nebūšu vainīgs. Jēcis teica, ka viņam patīk meitenes,kurām ir bērns, līdzīgu iemeslu dēļ. Plus neauglība viena sēklinieka zaudēšanas dēļ. Jumtā visi invalīdi.
Man reiz patika meitene vārdā vienaldzība un solīju to precēt. Tā būtu jau mana otrā sieva. Tādus neprec. Vienaldzība apprecēja citu un es raudu prieka asaras no rītiem pirms šota.

Pēdējā laikā nododos eskeipismam, lasot Hugo ieguvušo sci-fi. Nesaprotu kā biju palaidis garām (kāpēc neviens neieteica agrāk?) Koniju Villisu. "All clear", "Blackout" un "Doomsday Book" (pirmā sērijā, bet izlasīju pēdējo) - ļoti, ļoti labs eskeipisms vēsturē un laikā.

no noklausītas sarunas aptiekā:

"Es tikai tāpat ienācu. Man neko nevajag."

no sarunas ar ChatGPT:

(es nepabeidzu jautājumu, bet šis atbildēja to, ko es gribēju pajautāt)

- Es nejauši piespiedu "enter" taustiņu. Kā tu zināji, ko es gribu pajautāt?

- Es nezināju. 😄
Es vienkārši uzminēju pēc tava iepriekšējā jautājuma no 13. augusta, kur tu lūdzi gandrīz identisku konstrukciju

pēdējā rītā ap plkt.6, kad es gāju modināt vientuļnieku būdiņas, pāri ceļam nenormāli ātri sprīžoja melns dieva sunītis (pūkainas kāpurs) un viņš bija tik nenormāli melns, salīdzinot ar visu pārējo, kas bija ainavā, ka bija redzams jau no 10m attāluma, kas nav baigi raksturīgi kāpuriem, un izskatījās gandrīz kā portāls uz citu dimensiju.

Vārds “dezinficēts” būtu jāaizvieto ar citu vārdu, jo pretēji rodas iespaids, ka runājam par infekciju aizmēšanu, taču patiesība ir plašāka.

Snow White & the Huntsman (2012)

Vissvarīgākais (bez kā balanss nav iespējams) katram vīrietim ir apzināt savu sievišķo pusi (anima) un katrai sievietei savu vīrišķo pusi (animus). Jo mēs esam bikamerālu smadzeņu duālisma dzīvnieki. 

Jūs jau dzīvē esat redzējuši, līdz kādam absurdam noved koncepts, ka vīrietim ir jābūt tikai vīrietim - nekādu īpašību no sievietes! Jo citādāk pediņš. Un otrādi - ja sieviete izpauž savu animus pusi - lezbe. 

Nāve ir piedzimšana atpakaļgaitā. Nāve ir svarīgāka par jebkuru dzimšanas dienu, atskaitot pašu pirmo.

Patiesībā tik maz cilvēku vispār integrēti izprot cilvēka patības elementu kopumu - lielā ES spoguļainu. Viņi lasa, kas ir ego, id, superego, utt. Bet tā informācija vispār netiek izskaidrota. Tā paliek mistificētā plauktiņā ar nosaukumu "psiholoģija". Lai gan patiesībā tas ir tik vienkārši, jo viss balstās uz cilvēka dzīļu skaistumu un neglītumu - un mūža darbs taču ir tas, cik ļoti tu esi distancēts no savas emocionālās reakcijas uz šīm niansēm, lai spētu šo informāciju praktiski integrēt savā uztverē.

Ja kādam interesē psiholoģijas paši pamati, kas jāzina, lai veidotu izpratni par savu patību un realitātes uztveri - vislabākais interneta kanāls šīm zināšanām ir šī Dubaijas psihes centra wiki tipa lapa, kur eksperta līmenī, saprotamā valodā, ir paskaidrots viss, kas jāzina. Mana mīļākā sadaļa ir Jung vs Freud - kāpēc viņu draudzība beidzās, un viņu atšķirīgā psihes fenomenu interpretācija. Es Jungu saprotu kā integrētāju, bet Freidu kā dezintegrētāju. Viens konstruē jēgu caur milzīgu kognīcijas rezolūciju, otrs ir iestrēdzis a-holistiskā hiperfokusā.

Lūdzu: https://chmc-dubai.com/articles/freudian-jungian-models-of-psyche/

Praktiskā psiholoģija ir miesas, gara, attiecību, kopienas un cilvēku lielākas kopības pilnīga apvienošana vienotā sistēmā, kur ideālajā pasaulē indivīdi, esot starp citiem līdzīgajiem, atradīsies nepārtrauktā eksternalizācijas stāvoklī (jo kopiena, nevis ekrānu realitātes dominance jeb antikopiena) - kur viņu trivialālās sarunas jebkurā mirklī, nepieciešamības gadījumā, pāraugs visdziļākajā, intīmākajā paš-analīzē.

Cilvēki attīrīsies cits cita priekšā. Jo tā ir mūsu daba, tā ir mūsu būtība. Tāds bija mūsu vēsturiskais stāvoklis desmitiem tūkstoš gadu. Mēs visi atradāmies nepārtrauktas eksternalizācijas stāvoklī, jo vienmēr kāds bija blakus, tāpēc vienmēr bija jāmij mēles.

Mēs visi esam kaili cits cita priekšā, katrs nedaudz ar savu manieri, jo esam arhetipiski dzīvnieki (tāpat kā ir govis, kazas, vistas, roņi, utt. - arī cilvēki nepiedzimst kā tīra lapa, ko var brīvi formēt pēc gribas). Freids vairāk sliecās uz tabula rasa, Jungs to, kā vienmēr, noliedza caur savu holistisko, integrēto skatījumu. Jo cilvēki dzimst konkrētā laikā, konkrētā zvaigznājā - viņi neapzināti visu dzīvi būs "konkrētas" vibrācijas cilvēki, jo mēs esam arhetipiskas būtnes, kas sevī jau kaut ko iemieso pašā pamatstāvoklī.

To pat var redzēt sejās. Pasaki, ka tu neesi redzējis sievieti, kuras seja izskatās pēc lapsas, un vīrieti, kura seja izskatās pēc putna.

Tāpēc es iztēlojos, ka šī žurnāla pastāvēšanas laikā (nu jau 22. gads) varbūt kādi pāris cilvēki ir sapratuši autora ieceri - izveidot templi, kur viņa ēna var justies droši, izpausties pilnībā, bez jebkādas civilizācijas vai ego cenzūras.

Ja godīgi, es nesaprotu, kāpēc cilvēki nemīl psiholoģiju. Kāpēc viņi nekultivē dzīles. Jo kāda jēga iet cauri dzīvei, vienmēr atdauzot galvu pret vienu un to pašu stenderi? Kāda jēga vienkārši strādāt, iet mājās, runāt par savu sūdīgo dienu, skatīties kaut kādus jobainus seriālus. Rinse. Repeat.

Manuprāt, labāk būtu nomirt, nekā dzīvot tādu dzīvi. Jo nomiršana - tā ir piedzimšana atpakaļgaitā. Un nekas nav skaistāks par dzīvības rašanos (vizualizēju to kā mikroskopiskus gaismas uzplaiksnījumus mūžīgā tumsā) un tās cikliem.

Pēc šķiršanās pirms 2 gadiem esmu bijis pilnīgi viens. Man ļoti pietrūkst sievietes klātbūtne.

Es parūpējos par viņas intelektu (jau jābūt ieliktiem pamatiem), viņa - uztaisa man ēst. Man diži vairāk nevajag.

Kopš L4/L5 mugurkaula disku lejasdaļā pārplīsa nervi un nespēju vairākus mēnešus staigāt, es pārstāju sportot. Un tāpēc tagad pisties vipār negribas. Jo pišās tikai tie, kuri kustās. Bez kustības ķermenis atmirst.

Pisties ir brutāls vārds, bet patīkams process. Intimitāte ir svarīga lieta, ko esmu studējis ilgi jo ilgi, taču šis templis nu ir atstāts novārtā. Un tas mani skumdina. Bet ne jau spermas izšļākšanas dēļ. Nē.

Es grasos lēnām atgriezties svaru zālē. Vēlos sevi atkal uzbūvēt no jauna. Ne jau lai pistos. Lai man būtu sieviete, kura mani vienkārši pabarotu. Es vēlos viņai būt skaists un gudrs.

Visspēcīgāko ietekmi uz manu realitātes uztveri atstāja 1971.gada BBC intervija ar Albertu Špēru, nacistiskās Vācijas galveno arhitektu. Vienīgais no nacistu augstmaņiem, kurš uzņēmās morālu atbildību par notikušo pēc Nirnbergas prāvām. Cietumā (kur viņam bija pieejama visa iespējamā literatūra) pavadītajos 20 gados viņš atbrīvojās no emocionālās piesaistes/reakcijas, lasot psiholoģiju, filozofiju, kontemplējot savu dzīves pieredzi.