Kamols kaklā ir, nav ko liegties. Jau apmēram nedēļu. Tā, ka visu laiku par viņu domāju. Tā kā man dziesmas ļoti atgādina par visādiem dzīves brīžiem, izdzirdot kādu konkrētu no laika pirms diviem gadiem, asaras birst pašas no sevis.
Sasodītā 06.03.2018. diena, kad debesis man atņēma Mammu. Joprojām uzskatu, ka man viņa tika atņemta. Fakts, ka viņas nav šeit ar mani šajā dzīves posmā, lauž mani. Es tādā veidā noteikti arī augu un attīstos.. bet tāpat.
Esmu viņas bērns bez viņas man blakus.