BriiNuMZeMee


15. Marts 2026

(bez virsraksta) @ 12:04

[info]kovidiots, posting in [info]n_komentari:
Gnidrīt, tu tagad repostē marksistus? Awwwwww!
Progresīvajos pieteikšanās anketu jau esi aizpildījis? Vai Maiznīcā iestājies? Praidā nāksi? 👨🏾‍🤝‍👨🏻🧑🏻‍🦰🦄🦊🏳️‍🌈🇦🇪
 

13. Marts 2026

Uzraksts nr. 17 @ 21:20

[info]kochka:

"Es nezinu. A tu zini?"
 

12. Marts 2026

liela jubileja @ 19:57

[info]lavendera, posting in [info]pajautaa:
Varbūt kādam ir jau pieredze un gatavs saglabājies plāns?
Kā to aptuveni 30 pusmūža cilvēkiem padarīt iespējami aizraujošu.
Es nelietoju spotifaju, bet varbūt tur var atrast jau gatavas Paula un piecdesmito gadu populāro dziesmu listes dejām?
(Doma par onkuli ar sintezatoru mani kaut kā nesajūsmina.)
Interesanti viktorīnas jautājumi par jubilāri, uz kuriem būtu aizraujoši atbildēt, un nestulbas aktivitātes kartupeļu un karbonāžu nokratīšanai dziļāk vēderā arī velkomēti.
Nekad neesmu vadījusi nevienu apaļu ballīti.
Un vēl es nezinu, kur maketē un drukā ielūgumus (daudz nevajag, nu desmit varbūt, bet ar savu tekstu).
 

Robežas un patiesība @ 00:16

[info]kochka:

Refleksija par robežu atveidojumiem mākslas terapijas laikā.


"Te ir mana telpa un brīvība, bet tur, kur saceltas lielās sienas un mūri, pat netuvojos un eju garām ar lielu līkumu. Tie šķiet kā asas aizsardzības adatas."
"Bet varbūt, lai notiktu patiesa saruna, reizēm robežas ir jāpārkāpj?"
"Tas ir riskanti, cilvēks var apvainoties un vēl vairāk noslēgties, ka neciena viņa privātumu."
"Jā, risks pastāv vienmēr. Arī klusēšana ir riskanta. Bieži vien vislabākās sarunas notiek pastaigas laikā, tad ir vieglāk runāt atklātāk"
"Tad jau Aristotelim un peripatētiķiem bija taisnība, ka vislabākās mācības ir sarunas pastaigas laikā."
 

10. Marts 2026

Apgalvojums, kas izbrīnīja @ 03:03

[info]kochka:
SkAņA: Tom Odell - Best Day of my Life

"Man tiešām patīk, kā tu domā." 

Mana šaubīgā daļa: Bet, vai tad tieši tas nav viskaitinošākais citiem? 
Diplomātiskā daļa: Vai tad komplimenti vienmēr nozīmē patiesību? Tie bieži vien ir tikai jauki vārdi, kurus nevajag pārāk daudz analizēt, bet pieņemt, jo cilvēki grib iedot kaut ko labu.