ja plānojat iet dabā, draugi
1ajā bijām Skrīveru pusē. Ar velo. Pa kaut kādām takām pastaigājām, nedaudz pa tādu klaju mežu aizgājām līdz vienai geokaste, pārējais puslīdz pa takām, pie takām, ne pa kādiem brikšņiem, izcirtumiem - bērnam vakarā atradu ērci. Pieķērusies bija. Cik piesūkusies nezinu, ar salveti noņēmu nost/izrv - sanāk, ka dziļi laikam nebija tikusi.
2ajā Plakanciema pusē iegāju vienā izcirtumā - 10m turp, 10m atpakaļ. Kopā viena minūte. Izejot atpakaļ uz ceļa, nolasīju no biksēm 8as(!!!!) ērces (labi, ka bija gaišas bikses un labi, ka nostopēju bērnu, lai neaizskrien līdzi).
Vakar Jēkabpils pusē ar vēlo braukājāmies. Tikai pa ceļiem. Tikai pēc pāris geokastēm nobridām nost no ceļiem (i to tikai pāris vietās, un visur pa tādām klajām, skrajām, tīrām, neaizaugušām vietām - nu varbūt kāda maikste vai zāles stiebriņš bija, bet nu nekādas garās zāles vai brikšņu) - pusdienas pauzē bērnam uz biksēm vienu ērci aradu, un sev uz kājas - arī. Bijām nopūtušās ar pretērču līdzekli.
Ceru, ka nav kāda vēl kaut kur palikusi.
Paziņas teica, ka 3atā šķērsojuši pļavu Zvārdes pusē. Pēc tā, kopā uz 3 cilvēkiem kopā ap 100 ērcēm no drēbēm nolasījuši. Viena esot arī kaut kad vēlāk vienam piesūkusies.
Pagājušogad ērču bija daudz (savācām kopā - pa drēbēm rāpojošas/piesūkušās/pieķērušās ap 40pa visu vasaru), šogad izskatās, ka ērču ir vnk drūmais miljons, un tas skaits - 40 varētu krist, nemaz nesasniedzot jūniju.
Man arī nepatīk, ka sadeg mazie zvēriņi, putniņi, rāpuļi vai tml. Bet man izskatās, ka pret ērcēm nekā labāka par kailsalu vai kūlas dedzināšanu nav.. Tām maitām vispār ir kaut kādi dabiskie ienaidnieki?