Par papildritenīšiem bērna velo
Jā - es arī salasījos visādas gudrības, ka nevajag, ka būs slikti, utt..
Paldies Dievam tikko draudzenei viens pieskatāmais puika 3+ gadu vecumā pēc dragāšanas pa māju ar papildriteņiem pēc dažām reizēm laukā aizbrauca bez.. No viņas saklausījos, plus vēl viņa tā puikas velo papildriteņus iedeva. Tie papildriteņi gan bija 12 collniekam, mums 14 collu velo. Tā nu man sanāca ideāli - tieši kā biju iedomājusies, ka vispār varētu (ja nu tomēr AR tiem papildriteņiem), ka papildriteņi ir ~2cm virs zemes. Respektīvi bērns uz velo apsēsties var - tik traki negāžas uz sānu tas velo, bet braucot (ja normāli brauc) pie zemes tie ritentiņi neskārās necik. Tikai drusku līkumos pieskārās.
Mājās ar to padarīšanu grūti gāja. Meita skatījās uz pedāļiem, bet tur viens, divi minieni un jau stendere. Sapratu, ka jāiet laukā. Laukā vienu vakaru izgājām, kkas tur pa pusei zigzagojot starp asfaltu un zālāju sanāca. Tad tikām uz platākas ieliņas - tur jau labāk, tad gar skolu pa bruģētu laukumiņu, kur pietiekami plats, lai nebūtu pēc vienas kļūmes uzreiz zālājā vai pie bordes un tīri labi aizgāja. Līkumi gan vēl tā piesardzīgi. Nākamajā vakarā jau visus līkumus izņēma ar kā lielā un tikai sākumā drusku pazigzagoja pa zālāju. Nu tad 3ajā dienā sataisījāmies uz veikalu. Pēc 100m chrush, kurā nojuka viens papildritenītis. Noņēmu pavisam, jo tas bija vieglāk nekā uzmudrīt atpakaļ. Meita drusku paprotestēja, bet, kad palīdzēju uzsākt braukt un saprata, ka viss labi, ka nekur viņa nekrīt, nekādu problēmu. Vēl ierādīju, ka tgd pie apstāšanās arī ritenis jātur tāpat kā viņas Strideris, citādi kritīs. Arī tas smuki pieleca. Tad ar to vienu papildiriteni smuki nobraukājām visu rītu - kādus 3,5km nobrauca uz veikalu, laukumiņu, mājās.. Pēcpusdienā vēlreiz kādus 2km uz laukumiņu un mājās.. Jau saprata, kā jāuzsāk braukt pašai, nebalstoties uz tā palīgriteņa. Un tad nu 4ajā dienā aizbraucām uz veikalu, tad laukumiņu un izskatījās, ka tas atlikušais viens papildritenis jau nu tikai vairs traucē, pie zemes tas netika praktiski nekad, tikai aizķērās viskautkur, ja tuvāk kkam piebrauca.. Tad nu arī laukumiņā prasīju meitai, vai var ņemt nost. Viņa teica, ka varot. Tad arī uz vietas noņēmu. Viņa pēc tam no laukumiņa uz citu laukumiņu braucot paņēma to velo un šķiet pat nepamanīja, ka tur tā papildriteņa vairs nav. :D Pacēla velo uzkāpa un aizbrauca.
Tāda mana velo-apmācības pieredze. :D
Ā un vēl mājās pirms šitā visa dažus vakarus biju uzstutējusi to velo tā, lai viņa varētu patrenēties pedāļus mīt uz priekšu - tā lai aizmugurējais rats nekur klāt neskaras, lai var patit uz priekšu un nobremzēt.

Domāju, ka tas Strideris viņai rihtīgi palīdzēja stūrēšanai un līdzsvaram un tad to pedāļgriešanu tik pielika klāt un viss skaidrs. Plus vēl viņa gribēja braukt ar pedāļu riteni, vnk tā uzkāpšana uz tā velo, kāju uzlikšana uz pedāļiem sākumā grūtāk, bet, ja velo uzreiz krīt, tad neiespējami, tur arī visa gribēšana ātri apsīka (mamma grib/saka, ka jāgriez pedāļi uz priekšu, bet viņa sākumā pat nesaprot, ko vispār nozīmē griezt pedālus, jo dzīvē to nav darījusi).. Tur arī tie papildriteņi noderēja - sarast, ka viņa var PATI uzkāpt uz velo, PATI pamēģināt mīties uz priekšu un nekur nekrist, PATI apstāties, sakārtot kājas uz pedāļiem, utt. Un tad uzreiz arī nāca gribēšana mēģināt vēl. Visas dienas man skandināja "mammu brauksim laukumiņu pedāļiem riteni" :D Kamēr iepriekš pēc pāris neveiksmīgām epizodēm mājās, pat virsū negribēja skatīties tam velo vairs.
Ar tiem palīgriteņiem tāpēc domāju - tā, ka mok lielāks bērns, kas normāli atsniedz tādam velo kājas līdz zemei, ir spēcīgāks, var to velo kārtīgi noturēt, varbūt vairāk spēj jau reāli izdomāt savas darbības uz priekšu (tgd sēdīšos, likšu kājas, griezīšu pedāļus), var arī tā uzreiz aizbraukt bez palīgritenīšiem. Bet mums tie ļoti noderēja. :))
Bremzēšanu gan vēl neesam līdz galam pielikušas klāt, tas nākamais. Kad spēs droši un sakarīgi nobremzēt, tālāk jau tikai braukšanas vaina :)