bērnības ņamma
Vkr netīšām biju apkaltējusi rupjmaizes šķēli, nograuzu vakarā. Tiešām atsauca atmiņā bērnības garšu/laiku. Tad es uz radiatora sakaltēju rupjmaizes šķēles un kko lasot grauzu.. Ņammmmm.
Man cik atceros bērnībā daudz tādas vienkāršas lietas garšoja vislabāk - tā pati rupjmaize šitā sakaltēta, biezpiena siers (vecmāmiņa agrāk tādu taisīja - sapresēja biezpienu, apsālīja).. Tad kkad tie ar sakalta bezjēgā (tā ka ar cirvi skaldāmi) - varēju grauzt un grauzt. Vasaras laikā lasot grāmatas varēju štopēt iekšā tomātus un gurķus kilogramiem. Tāpat - bez nekā klāt.. Un piedzēru VISlabprātāk visam klāt parastu ūdeni. Atceros, ka braucām ciemos kādreiz un prasa, ko dzeršu, un uz atbildi, ka ūdeni - visi radi šausmaš - bezmaz nabaga bērniņš, tak reku sula, limonāde vai tml, bet es gribu tikai ūdeni. :D Nu labi - spiesta (nevis tvaicēta) ābolu sula arī bija lieta, ko tāpat litriem varēju dzert. Bet tāda mūsmājās bija reti, jo ar to sulu spiedi bija baigā ķēpa un ābolu pašiem nebija.. Tāda man patīk vēljoprojām :) Patiesībā - tāpat kā ūdens, kā tas siers un rupjmaize, un tomāti!!!!! Un gurķi. Šobrīd tam klāt nācis, ka arī burkānus varu grauzt tāpat kilogramiem. :)

Nu lūk un vkr uz šitās nostaļģiskās nots, uz nakti uzliku 3 rupjmaizes šķēles uz radiatoriem. Tikko vienu nograuzu - ir, ir - pareizā cietība un garša :)