Man šausmīgi patīk Darba likuma 134.panta 2.daļa.
Es, protams, centīšos, bet nu pieļauju, ka par šo pantu mēs daarbā varētu arī parunāt, kad atgriezīšos no BKA. Es varu pēc labākās sirdsapziņas darīt savus darbus un GRIBU tos darīt pēc labākas sirdsapziņas, bet es lieliski apzinos savas spējas (un nespējas). Un ilgtermiņā es savus darbus un pienākumus spēšu darīt TIKAI, ja man būs laiks arī sev un saviem hobijiem, nevis tikai riņķis: bērnudārzs, darbs, bērnudārzs, mājas, gulēt.