Tā ūdenskrātuve - jā, bet tai no kuras puses ir peibrišana? Plus nav kkas tuvāk tā tērvetes parka ieejai? Cik diez tajāparkā karsts/ēnains? Rīt nessola nevienu mākonīti, bet sola 28-29C.. Hmm. Cik prātīgi? Bija ķecerīga doma paliast mamu ar meitu uz parku un es pati varētu pa kastēm un tad pēc tam kkur pelst. Bet nu pie 29C iespējams pelst vajadzētu arī pirms parka.

es jau divus mēnešus gribu atvaļinājumu, kurš man dafiga arī ir uzkrāts un pienākas, bet vislaik ir visādi darbi darbā, kas jāpiebeidz, un tad sāk ņemt atvaļinājumus kolēģi.. Gribēju jūnija pa tiek siltajiem laikiem, bet tad toč bija kkas jāpabeidz. Un tā nu loops ir tāds, ka neko nevaru jēdzīgi pabeigt, jo nevaru normāli pastrādāt, esmu vnk izbesījusies no tā visa bezsakara, kas tur notiek, visām tām kļūdām un nepilnībām un no savas nespējas normāli saņemties, bet tas tikai noved pie tā, ka nevaru nonākt līdz punktam x, kurā tīru sirdsapziņu varētu pateikt, ka vsjo - man tgd vajag atvaļinājumu, to var pārņemt tas, to - šitas, es atpūšos.
Nu un plus vēl aizkavē arī fakts, ka vasara nobeidzās. Mani plāni, ko varētu darīt brīvdienās, ir tusēt pie jūras, peldēties, blandīties pa Latviju, bet laikā, kad jāģērbjas 5os džemperos man kkā pat negribas.. Da i negribas, protams, cūcības likumu - tgd paķert brīvu a tad, kad jāatsāk strādāt, piepeši atkal būs +30C.
Karoče besis.

šodien gribas aizbraukt uz kādu ezeru (jūrā nesolās būt siltais ūdens, imho), bet negribu tuvo pierīgu. Bet gribas arī kādu kasti atrast.
Vot tā. ko darīt, kā būt?

-dziesmiņa var būt par māju, dziesmiņa var būt kāju, bet pati labākā, bet pati labākā, ir dziesmiņa par smaidu
-dziesmiņa var sanākt drosmīga, dziesmiņa var sanākt dusmīga, dziesmiņa var sanākt spocīga...
//tikai pierakstu.. Nezinu, ko viņi tur tai dārziņā mācās, bet nāk te laukā visādas pērles. Vkr paņēma sarullētu papīru kā mikrofonu, iedeva man arī un mums bija jādzied, par ko var būt dziesmiņa.. :D :D
Un tad viņa zīmē visāduz zīmējumus, zīmē kartes, kur ir daudz punkti, un ceļi, pa kuriem jāiet, un džungļi, kuriem cauri jāiet. Un taisa "kastītes" ar sarullētu papīru iekšā un zīmuli klāt, un "skaties, mammu, es pirmā atradu kastīti, tur vēl vēl neviens nav ierakstījies!! Tagad es ierakstīšu sevi, tu - sevi."

un es risinu pa to laiku geo mistērijas un plānoju nākamo geo tripu. Man nepatīk "park and grab" varianti, bet gribas tādu, kur varam kkur noparkoties, un smuki izstaigāt vai izbraukt ar velo kādu līkumu, salasot punktus. Treili tpc ideāli. Vai arī kā vakar. Aizbraucām, noliku auto, izmetām ~5km līkumu pa 3 kastēm, atnācām uz auto, un tad vēl atceļā pieskrējām vēl vienu sameklēt. Tas vēl viens gan ievilkās līdz tumsiņai, jo bija zirdziņi un cilvēki, un nefiga nevarēja atrast.. :)
Tgd funktierēju šodienai un rītdienai plānus..

upd.. "Ja cilvēks kakā, tad dziesmiņa var sanākt par kaku.."

pēc daktera ieteikumiem, riju pretsāpju zļaes, un staigājam pa dabas takām un kāpjam torņos. :D :D Vkr Lielie Kangari, šodien Ogres zilie kalni.. :))
Abās vietās šķiet puse Rīgas sabraukusi. :D

Ko lai labu sastrādā nākamweekend? Patiesībā jau šodien ar vēl kko var pagūt. Tikai man galva pārplīsīs. Laikam jāierauj pretsāpju zāle. Un vēl es nevaru izdomāt, kas ir mazāk kaitīgi: 1x Dolmen diennaktī vai 3x Ibumetīns diennaktī? Par to 3x gan neesmu 100% pārliecināta. tāds pieņēmums, atceroties, kā gāja ar tiem rautajiem zobiem un to sāpju noņemšanu..

pavisam nopietni.
Ok - var jau būt, ka tāda mirkļa eiforija, bet nu tā sajūta atgriežas - KATRU reizi, kad tur ir pabūts.. Kkā saistās ar Larnaku, kur nodzīvoti teju 2i gadi..
Ar darbiem gan tur švaki. Un stulbākais, ka esošais darbs man faktiski ļautu dzīvot jebkur, bet redz mums tas princips, tā sistēma darbā, kas īsti "neuzticas" attālinātam darbam (tb čp situācijās atļauj, bet nu tā tgd pateikt, ka viss šitais darbinieks šancē no mājām kkādu % laika - to gan nē)..

Bet nu tas ir complicated - darbs, dzīvošana, bērnudārzs, skola jo tur man nav NEKĀ. Pilnīgi nekā. Ne radu, ne tādu tuvu draugu. Ja - daži paziņas, bet nu visiem jau savas problēmas un vēlmes, un vajadzības.
Bet nu man vēl jāpārgremo tā ideja. Var jau būt, ja man izdotos sevi pierādīt bezmaz kā izcilu darbinieku, kāds arī piekristu, ka ir ok parādīties darbā uz vietas, nezinu, reizi 2ās nedēļās.. Bet nu faktiski jau diez vai... Turklāt darbs patīk, zaudēt nevēlētos - nu vismaz tā pagaidām (es te jūtu, ka sāku raidīt jau neadekvātus signālus kosmosā - jānoformulē precīz vēlme - strādāt esošajā darbā UN dzīvot Liepājā vienlaicīgi, citādi atkal dabūšu to, kas paliks pāri).

Man šausmīgi patīk Darba likuma 134.panta 2.daļa.
Es, protams, centīšos, bet nu pieļauju, ka par šo pantu mēs daarbā varētu arī parunāt, kad atgriezīšos no BKA. Es varu pēc labākās sirdsapziņas darīt savus darbus un GRIBU tos darīt pēc labākas sirdsapziņas, bet es lieliski apzinos savas spējas (un nespējas). Un ilgtermiņā es savus darbus un pienākumus spēšu darīt TIKAI, ja man būs laiks arī sev un saviem hobijiem, nevis tikai riņķis: bērnudārzs, darbs, bērnudārzs, mājas, gulēt.

Vai 2450 par 2002.gada rijīgu 2.0 Subaru foresteri - benzīns/gāze, nobraukums 287štukas priekš maniem apstākļiem ir/nav ok? Pluss - pārdod bračka - sūdu man negribētu iesmērēt, mīnuss - rijīgs, gāze (kas prasa papildus uzturēšanas izdevumus un no kuras man drusku bail), liels (imho, protams), negaidīti brīnumi tāpat var izlīst, arkās drusku jau esot rūsa - 2002.gads kā nekā..
Vai arī tādā pat cenu kategorijā labāk pirkt kkādu 2005-2009.gada 1.4-1.6 miniautiņu (bet gribu 4as durvis un jumta reliņus un pietiekami lielu grabažnieku, lai var glabāt ratus) un neviens klāt nevedīs - tad vajadzētu pašai skraidīt pa Rīgu ar visu bebi un meklēt/testēt, dzīt uz kādu servisu pārbaudīt, utt..