nekulturālais kultūrisms
No vienas puses negribas nolaisties līdz līmenim, kad lielākā daļa pukstu ir par mūziku. Patērņnieciskums taču ir dzīvības noliegums. Un tomēr - "mēs pārtiekam viens no otra" un tā.
Tāpēc, vot, pēc mūžseniem laikiem uzliku Sabatu bezgalvainā krusta albumu, kurš ir no tās post-Ozija ēras, kuru parasti uzskata par nožēlojamu kuiņu, bet, jei bogu, maniem sentimentālās muļķības centriem smadzenēs šķiet, ka tur ir tik daudz kā kruta, sevišķi jau Dio. Vot, nepieklājīgi, bezgaumīgi un truli, bet, no otras puses, esam tādi, kādi esam.
/Neveikls kājas pievilciens un "Žerār de Pardjē mersī kuķūr"/