lol, man kkāda nedaudz līdzīga vainas sajūta par patēriņbūšanu rodas katrreiz, kad skatos kkādu seriālu vai lasu grāmatu, kas ir fiction nevis tur kkas no sērijas "for intellectual improvement/gaining info" :D

bet es arī zinu, ka man konkrēti tā fīča prātā/vainas sajūta nāk no laika perioda pirms pāris gadiem, kad lasīju days of war'n'nights of love un maksimāli uzsūcu visādu left/anarho info + vēl arī paralēlā kristietības fiška par "thou shall no waste your time on things unworthy"

tā nu tikko vedu suni, klausījos Metallicas "Die, Die My Darling"(āāāā, tīīk fakīīīīīng ōsam laba dziesma :D) vot un domāju - screw it - patērēšana un baudīšana brīžiem ir THE THING to do :)