Iksirugumta ([info]po) rakstīja,
@ 2016-01-31 17:29:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:cilvēks, paškontrole, valsts, vara

ieturēts haoss vai jukusi kārtība
Ja reiz mēs pieņemam to, ka pār mums kāds drīkst valdīt, vai tam cilvēkam papriekš nebūtu jāapliecina, ka viņš spēj valdīt pār sevi?



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]barvins
2016-02-01 09:26 (saite)
Es jau iztēlojos, kā topošajiem valdniekiem pirms stāšanās amatā ir jāiztur sevis valdīšanas eksāmeni. Piemēram, jāizdzer 3 ali, jāiekāpj autobusā un bez zaļās pauzes jāiztur līdz Ventspilij.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]po
2016-02-01 11:15 (saite)
Pieņemot, ka vispār varētu pastāvēt kaut kas līdzīgs "demokrātijai", vara pār sevi vispirms būtu jāapliecina katram, kurš grib lemt par tiem, kas to nespēj. Protams, tik un tā tirānija, bet pašlaik esam spiesti paciest agresīvu idiotismu gan horizontāli, gan vertikāli, jo tāds ir to dizains, kam cilvēciskais ir svešs un kas izmanto populāro stratēģiju - novilkt citus līdz savam līmenim un sakaut ar pieredzi. Tā nu pilna pasaule ar augstprātīgiem muļķiem, kuri, nespēdami atšķirt labo no kreisās, spriež par citiem un par pasauli, kā tiem dzīvot un kā tiem mirt. Jo valdīt sevi - tas taču ir nonsenss! :-o

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barvins
2016-02-01 12:24 (saite)
Nu ķipa doma skaidra, bet es īsti neredzu, kāds sakars valdīšanai pār sevi ar valdīšanu pār citiem. Man tās pirmajā acu uzmetienā izskatās pēc ļoti atšķirīgām spējām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]po
2016-02-01 16:01 (saite)
Šajā gadījumā, domājams, atbilstošāks būtu vārds "aprūpēt", kurpretī vārdu "valdīt" piepilda iznīcinošā un apspiedošā nozīme, kādu to pazīstam valstismā. Lai kaut ko vai kādu aprūpētu, jāsaprot, kāds tas ir, kas tam nāk par labu, kas tam ļauj augt un pilveidoties, ko tas ēd un ko, attiecīgi, izvada. Kā gan cilvēks var aprūpēt otru tādu pašu, ja nav spējīgs aprūpēt pats sevi - nesaprot par sevi daudz vairāk par to, ko viņam liek darīt iekšējie un ārējie spēki.
Tāpat ar audzināšanu - audzināt bērnus ir ļoti svarīgi, bet to nevar paveikt cilvēks, kurš pats nav audzināts un neaudzina sevi.
Tāpat attiecībās ar pārējo dzīvo pasauli - cilvēce, koncentrējoties uz citu izmantošanu savu iegribu apmierināšanai, kļūst par parazītu un iznīcina pasauli ap sevi, cenšoties no tās izžmiegt maksimālo tūlītējo labumu. No cilvēka pārējai dzīvībai nav gandrīz nekāda labuma (kaut varētu būt gluži otrādi).
Bet, ja ar "valdīšanu" saprotam spēju iznīcināt - vai draudēt ar iznīcināšanu - tad cilvēks ir vienkārši brīnišķīgs valdnieks, un mums tikai jāturpina uzņemtais kurss pretī konstantai lepnas vardarbības klātbūtnei informācijas telpā, un pēc iespējas jāvairo riski un bezpalīdzība, atņemot cilvēkam visas funkcijas, kas nekalpo tieši nodokļu maksāšanai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barvins
2016-02-01 16:45 (saite)
OK, tam es varu piekrist, ka savu vajadzību apzināšana un piepildīšana ļauj labāk saprast un piepildīt citu cilvēku vajadzības - tomēr diezgan līdzīgi esam, ja neiedziļinās sīkumos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?