Valstisms - ļaunāko un stulbāko reliģija
Diez, ja "vēlēšanu" rituālā būtu jākauj bērns vai vismaz gailis un jāsmērējas tā asinīs, zvērot mūžīgu uzticību centralizētai varai un katrai oligarhijai, kura iemieso nekaunību runāt vairākuma vietā, ņirgājoties par to atdotajām balsīm, tad ļaudis joprojām teiktu, ka katra iedzīvotāja svēts pienākums ir aizvietot realitāti ar aklu pielūgsmi un cerību, ka neizprotamie politisko mākoņu spēki vadīs cilvēku nesaprātīgās dzīves labākā un auglīgākā gultnē, un ka šī paļaušanās pēc dabas ir svarīgāka par cilvēka tiesībām lemt savu gājumu un sargāt sevi no psihopātu agresijas - vai tā nāktu izvarošanas, "nodokļu" iekasēšanas, piekaušanas vai rīcības un domu sodīšanas veidā?
Rituāli dažādos laikos bijuši dažādi - un viss ir normāli tam, kurš spriež mitoloģiski, akli. Ja "mūsu valsts" būtu jāatbalsta, izdurot acis, tad vēlētāju skaits sevišķi nemazinātos - ja vien tas skaitītos "normāli". Problēma ir pašā "varas" un "valsts" idejā, vairums nelaimju nāk no cilvēku nevēlēšanās saskatīt un ievērot principus, dzīvības un eksistences pamatlikumus. Līdz ar to cilvēki iztiek ar daudz mazāk asiņainiem rituāliem - pietiek sačakarēt sestdienu ar aploksnes mešanu, gadu ar politiskajām reklāmām, gadu desmitus ar militāriem konfliktiem, gadsimtus ar verdzību, gadu tūkstošus ar elītisku šķirismu - un neviens ij nemana, ka pats ir darījis iespējamus un pat atbalstījis gandrīz visus pasaules noziegumus: tos, kuru pamats un attaisnojums ir "varas" "pilntiesība".
Vai tu jau esi nodevis savu balsi?