mazlietiņ par aprobežotību
Līdz mulsumam šausminoši, kas notiek ar vārdu "brīvība", kad tas tiek "varas" rokās. It kā nebūtu gana iznīcināt vārda nozīmi - to nomaina pret "samierināšanās ar verdzību".
Vegāni var cepties par dzīvnieku mocīšanu (un rightly so), ekologi - par ekosistēmu izpostīšanu (likewise), bet cilvēkam daudz drausmīgāka ir tā "brīvība", kurā cilvēks "drīkst" utilizēt tikai niecīgu daļiņu savas dabas - to, kura atbilst resursu inkasācijas aparāta caurumiņa formai.
Un tad to pašu "brīvību" demonizē, piešķirot tam nozīmi "psihopātija" vai "kompulsīva visatļautība" - bet to dara cilvēki, kuri, pakļaujoties "varai", automātiski atsakās no spriestspējas un sirdsapziņas, pēc tam attiecīgi projicējot savu infantilo varaskāri (jeb varas-baili) uz tiem, kam šādas eksistences kategorijas sevis attaisnošanai nav nepieciešamas, dzenot sevi un (ar varmācības palīdzību) apkārtējos apburtā stulbuma lokā, kuru vada bailes no tā sabrukšanas - tiklīdz "vara" pārstās diktēt "pa apli, pa apli, pa apli!", iestāsies "pasaules gals"... un sāksies dzīvība. Tāpēc "varai" vienmēr ir attaisnojami atņemt dzīvību - ja (jo) tā apdraud ieciklēšanos.
Jums likās, ka zombiji ir fikcija vai nesapratīgu pusaudžu lamuvārds? Pavērojiet, ar kādu automātiku pakļaujaties visam, ko (neredzami draudot ar dzīvības atņemšanu - atklāti draudi nepieciešami tikai tad, ja cilvēks pats sevi nepakalpina) pavēl "vara" (kas nu kuram - valsts, mamma, vīrs, šefs, Britnija Spīrsa vai Sex Pistols)!