Pašā sākumā mans sargeņģelis uz papīra atstāja uzzīmētu sirdi – tās vidū, tā, it kā tā izaugtu no sirds, bija iezīmēta roze. Tad, ļoti maigi, bet vēl arvien par lielu izbrīnu man pašai, viņš iepazīstināja ar sevi, stādoties priekšā kā mans sargeņģelis Daniels. Tas mani samulsināja, tomēr vienlaicīgi arī ļoti iepriecināja. Biju tik laimīga, ka burtiski lidoju pa māju – pēdas gandrīz neskāra zemi un es skaļā balsī atkārtoju: „Esmu laimīgākais cilvēks pasaulē! Iespējams, ka esmu vienīgā visā pasaulē, kas šādā veidā var sarunāties ar savu sargeņģeli!”

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)