darbs nav zaķis
Godīgi sakot, man patīk prokrastinēt. Tādā nekrietni perversā veidā. Domāju, ka tā dara daudzi no mums. Prokrastinācija ir flirts ar panākumiem. Tu skaties tam dedlainam acīs un izliecies, ka tev ir vienalga. Vēro, kā tas palēnām tuvojas, tuvojas, tava noslēpumainā skatiena vilināts. Un tad tu sagrāb to kvēlošā skūpstā... vai arī piečurā bikses, apgāzies un rausties. Bet, nu, skaidrs, ka vienā brīdī no rožvaigu rimtās gaitas, kur viss tiek laicīgi paveikts un visi vienmēr ir mierā, vairs nav iespējams pavilkties. Ne tā, ka kādreiz būtu vilcies - varbūt es jau no sākuma kaut kāds ne tāds.