÷

2. Februāris 2013

11:18 - sui

Tā tomēr tāda neveselīga doma, ka cilvēks kļūst intesants vienīgi pēc nāves.

11:32 - krutums

Atliek vien minēt, kā tie 90gadnieki, kuri močī un močīs līdz pēkšņai nāvei, nicina tos, kas 80 gados mētājas slimnīcā vai vnk mājās, gultā.

12:05 - nav strupceļa uz laimi

Padsmit un tml. gados šķiet, ka ir vērts domāt ideālajos scenārijos. Bet tad noskaidrojas, ka dzīve nepiedāvā tik plašas iespējas. Tur tie cilvēki lūst. Iedomājies - kas par slodzi tam līdzsvara punktam starp pilnīgi naivu ticību un neatdarāmi skaidru reālismu!
Visi ir lohi. Vieni savas dumjās iedomības dēļ, citi - savas kūtrās nopietnības dēļ. Un kur tad likties? A nekur - kā ir, tā jādzīvo. Pat bez jābūtībām - kā ir, tā ir. Vnk ir. Vnk tā.

12:12 - lost

Ļoti degradējoša sajūta - runāt par sevi pagātnes formā. Un vispār - par jebko.

12:33 - Six Feet Under, S05E04




+vēlāk kolosālākā aina, kur trakais Džordžs sēž kopā ar trako Billiju uz lieveņa un apspriež savus nesekmīgos/cerīgos/bezjēdzīgos/uzturošos ārstēšanās mēģinājumus.

P. S.
Džordžs )

P. P. S.
Billijs )

13:01 - aiz pagrieziena ir pagrieziens

aiz pagrieziena ir pagrieziens
aiz pagrieziena ir pagrieziens
aiz pagrieziena ir pagrieziens
aiz pagrieziena ir pagrieziens
aiz pagrieziena ir pagrieziens
aiz pagrieziena ir pagrieziens
aiz pagrieziena ir pagrieziens
aiz pagrieziena ir pagrieziens
aiz pagrieziena ir pagrieziens
aiz pagrieziena ir pagrieziens
aiz pagrieziena ir pagrieziens
aiz pagrieziena ir pagrieziens
aiz pagrieziena ir pagrieziens
aiz pagrieziena ir pagrieziens
aiz pagrieziena ir pagrieziens
aiz pagrieziena ir pagrieziens
aiz pagrieziena ir pagrieziens

13:24 - Be All You Can Be!

Bet gribas taču, lai kaut kas no mums pieprasa visu to labāko. Gribas, kādu, kura dēļ labi izskatīties, kaut ko, kā dēļ būt gudram, kaut ko, kā dēļ no rīta kāpt ārā no gultas. Gribas tādu apsolījumu - kā dresētam sunim. Nav lielāka prieka par noderīgumu. Gribas gribēt. Cerēt un dot, saņemt un mīlēt. Vienmēr vēl kāpt ārā no nekam derīgā sevis tuvāk vienīgi šī Cita priekam.
Tas aizmirstas, ja tu kādam negribēti esi bijis šis Cits. Izvarot var arī platoniski. Bet patiesībā tu gribi būt noderīgs, gribi būt cits citam.

P. S.

Bez mīlestības nedzīvojiet,
bez mīlestības viss ir mazs,
bez mīlestības elpas trūkst
un pīpēt ikreiz ej viens pats.

14:01 - Conspiracy

Gan jau ir tantes, kuras angļu valodu uzskata par tādu kā "mātes valodu".

14:07 - Katrs ir visi, katrs ir neviens.

Katrā kompānijā katrs cilvēks kļūst par šo cilvēku kombināciju. Viens pats katrs ir katru savu attiecību dīkstāves kolāža. Un no sevis zaudēšanas attiecībās var patverties vienīgi sevī - citās, aprautās, statiskās, mirušās attiecībās.

14:27

Kaut ko sarkanu, kaut ko zaļu,
kaut ko mirdzošu, kaut ko skaļu,
kaut ko no citas, neesošas vietas,
aiziet no saites nepiesietas,
doties atdaloties,
piedalot, nepiedaloties,
toties neatskatoties doties vietās, kur neatrodies,
tu sodies, rodoties nepārdodies,
bet kam?
Tas viss...
Ja katru reizi, atrodot sevi,
esi atradis to,
ko esi tur atstājis?

Kaut ko dzeltenu, kaut ko zilu,
kaut ko svilstošu, kaut ko mīļu,
kaut ko asu un kaut ko karstu,
kaut ko, kur siltu, bet neizkalstu,
stingrs, ne ciets -
veidots un liets,
brīvi ieplakās saplūdis, stabils, bet nepiesiets.
Melns ūdens un baltas liesmas,
dziļš miers un vēl dziļākas briesmas,
vienmēr klusi silstošā līdzsvarā,
līdz savā atvarā patveras atvērtā, pasauli ņemošā virsma.
Vizoša, virmojoša.
Gaiša un tumša un droša.
Ņemoši blāva un koša.
Dodoša - piedodoša.
Pietiekoša.

Kaut ko baltu un kaut ko melnu,
kaut ko ar pašam sev līdzīgu ēnu,
kaut ko strauju, mūžīgu, lēnu,
trakojošu un mierīgu, rēnu,
kaut ko tik citu,
tik tādu, kā viss,
to, kas jau sen tevi atradis.

15:14 - Commiseration


Hello,
Is there anybody in there
Just nod if you can hear me
Is there anyone at home
come on now,
I hear you're feeling down
I can ease your pain
And get you on your feet again
Relax
I'll need some information first
Just the basic facts
Can you show me where it hurts?

There is no pain you are receding
a distant ship smoke on the horizon
You have only coming through in wares
You'r lips more but I can't hear why you're saying
When I was a child I had a fever
My hands fell just like two balloons
Now I've got that feeling again
I can't explain you would not understand
This is not how I am
I have become comfortably numb
O.K.
Just a little pinprick
There'll be no more aaaaaaaah!
But you may feel a little sick
can you stand up?
I do believe its working good
that I'll keep you going through the show
Come on its time to go
There is no pain, you are recading
A distant chip smoke on the horizon
You are only coming through in waves
Your lips move but I can hear what you're saying
When I was a child
I caught a flecting glimpse
Out of the corner of my eye
I turned to look but it was gone
I cannot put my finger on it now
The child is grown
The dream is gone
And I have become
Comfortably numb

15:24 - dvēsele

"As of October 2007, the band was put on hold indefinitely due to Kris Angylus' severe hand injury. Half a year later, on the 26th of April 2008, he sadly passed away.
Line-up:
Kris Angylus - vocals, guitar, drums, keyboard
Monica Henson - vocals, bass guitar, keyboard"

16:25 - zvēriņi

Var runāt par seksismu un tml., bet, ja tā padomā, kopš sevi atceros, kaut kā esmu uzskatījis dzimumus par tādām kā atsevišķām sugām:
kazas / āži
aitas / auni
vistas / gaiļi
govis / buļļi
utt.

Tiesa, te būtu vietā atsaukties uz zinātnes trivia par to, ka pretējo (heh) dzimumu pārstāvji esot līdzīgi monogāmās sugās, bet stipri atšķirīgi poligāmās. Tad nu, lai arī neatšķiramo kaķu, suņu, zirgu, gulbju, zvirbuļu monogāmijā atrodu jauko, tomēr seksualitāte šķiet savākusies gandrīz vienīgi tajos gaiļu cekulos, aunu ragos, buļļu spērienos, āžu niknumā.
Monogāmija taču nav nekāda seksualitāte! Tomēr tā ir gandrīz nepieciešama. Savukārt ne mazāk svarīgā seksualitāte tai šķiet naidīga. Gluži kā monogāmija un poligāmija būtu divas nepieciešamas un savstarpēji izslēdzošas lietas. Divas savstarpēji naidīgas puses. Var vai nu mīlēt, vai iekārot. Var līdz apnikumam slīkt drošībā vai līdz izmisumam sisties durvīs. A kas ir pa vidu? Pīles? Nahuj pīles! Neko nesaprotu!

16:41 - cogito ergo maisiņš vaig

Varbūt Maximas trash tēlā mani valdzina taisni tā attieksme, ka, bļe, kaut sūdos līdz ceļiem, bet "Par visu padomāts!" Filozofu bode.

P. S.
Tiesa, domājot par Maximu, gribas vemt.

17:12 - mīļākais ansamblis

18:00 - riebīgie

Hipsteri taču ir japiji. Kāpēc par to neraksta Diena un Vakara Ziņas, vai kas tur tagad tie ietekmīgākie laikraksti?

18:06 - stardom forever spangled banner

Izdomāju: jātaisa rock-star super-group soloansamblis, kur es esmu tipa tas džeks, par kuru neviens tā īsti nezina, kas tas tāds, bet ir ok. Karoče Kivičs, tikai otrādi.

18:32 - paradoksa atslēga

"Izbaudīt dzīvi" ir izbaudīt pretīgo. Kā vīns vai puvuši sieri - vispirms ir jānonāk līdz sevis nicinājumam un līdz padošanās akmeņainajam dibenam, lai pēc tam ar pilnu muti ēstu mēslus un izbaudītu pussagremotās matērijas konsekventākos momentus.
T.i., bauda meklējama sāpēs. Jo mazāk no tām bail, jo baudāmāka dzīve.

19:14 - I am who am I ma ohw ma I

"Kas es esmu? Kas es esmu?", līdz sapratu, ka es esmu "Kas es esmu".

19:22 - gettin' high

19:24

19:33

20:56 - what







Sober College

22:27 - Sērija #346

Varētu īsstāstu sēriju, kuri beidzas ar "UN MIRSTU!"

---
Es velku zeķubikses
līdz elektrizējas īsi noskūtie mati.
Deguns saplok pie sejas
un es esmu gatava iet viena pati.
Izsēdzu gaismu, grīdai nopakaļ čīkstot,
atslēgas kabatā uztaustu, izeju kāpnēs
UN MIRSTU!

---
Es nevaru saprast, kāpēc locītā stiklā lūst gaisma.
Es nevaru saprast, kāpēc no tā mana galva pārliecas pušu.
Kāpēc man galva pārliecas pušu. Es tupu pie virtuves loga
UN MIRSTU!

---
Kaila pļava, un zaļā zālē - meitene kaila.
Tā mana kursa biedrene Laila,
es vienmēr smējos pie sevis - Abigaila mana, Dilaila,
pļava pārvēršas templī, akmens kolonnas piebriest
augstas, stipras, noceļ jumtu, debesis paver,
man aizraujas elpa, sažņaudzas krūtis
es attopos sapnī
UN MIRSTU!

---
Padomju laikā bij labāk,
tu visu atdod - a viņi tev glabā,
i ne banka, ne kredīti kādi,
viss bija godīgi, akurāti,
a tagad - paskat tik!
Paņem uz trīsdesmit gadiem
un atdod, kad būsi kā es -
izdēdējis un nabags
vectēva māju līkstošo sienu pavēnī,
sēdi ar pienenēm, pīpē,
kādreiz kāds atnāk.
Es izvelku spaini,
uzsitam čaju, parunājam,
iedzeram šnabi, un tad jau ir vakars.
Tad es eju uz šķūni
UN MIRSTU!

hvz

22:50 - darbs nav zaķis

Godīgi sakot, man patīk prokrastinēt. Tādā nekrietni perversā veidā. Domāju, ka tā dara daudzi no mums. Prokrastinācija ir flirts ar panākumiem. Tu skaties tam dedlainam acīs un izliecies, ka tev ir vienalga. Vēro, kā tas palēnām tuvojas, tuvojas, tava noslēpumainā skatiena vilināts. Un tad tu sagrāb to kvēlošā skūpstā... vai arī piečurā bikses, apgāzies un rausties. Bet, nu, skaidrs, ka vienā brīdī no rožvaigu rimtās gaitas, kur viss tiek laicīgi paveikts un visi vienmēr ir mierā, vairs nav iespējams pavilkties. Ne tā, ka kādreiz būtu vilcies - varbūt es jau no sākuma kaut kāds ne tāds.

23:10 - klauni

Šķiet, par klauniem grib kļūt tikai pilnīgi dūšbegi. Tie, kas par tādiem reāli kļūst, droši vien ir kaut kas pavisam cits.

23:35 - fiška, ko zi

Burzum "Aske" bļaušana pa gabalu un caur sienām izklausās pēc galēji histēriskiem palīgā saucieniem, tipa kad kaimiņos čalis sievai reāli griež nost locekļus.
Powered by Sviesta Ciba