work-life
Atbildība ir sūds. Doma, ka vajag sevi maksimāli nogruzīt un tad tu esi Īsts Pieaugušais, kuru var Cienīt un celt bļe par debilu varoni. Attaisnojums, tas arī viss.
Pilnīga necieņa pret cilvēku - sabeigt organismu un nervus (par attiecībām un talantiem nerunājot) darba vai kā tamlīdzīga dēļ. Kkāda oldskūl totalitārisma ideja.
Es tagad gribu darīt tikai to, ko gribu, lūdzu. Pietiek.
P. S.
Iztiku pelnīt, protams, ir nepieciešams, par to neko nesaku. Bet tas nenozīmē, ka dzīve jāreducē uz to (kas nozīmē - izvēlēties darbu (varbūt naudīgāku), kurš iznīcina visu pārējo - ko tad acīmredzot necieni, lai arī tas ir uzskatāmi svarīgāks par to jampamiņu klubu "pieaugušie")