Albumā „Skārienjūtīgs” bez popularitāti jau guvušajām dziesmām „Latvijai”, „Paliec tepat” un „Kad tevis nav” iekļautas arī septiņas pilnīgi jaunas dziesmas.

Runa, protams, ir par tautas varoni, Kiviču.

„Dzejoļus periodiski rakstu jau no 15 gadu vecuma, un pēc pozitīva vērtējuma no apkārtējiem cilvēkiem, ka „lasīt var”, turpinu to darīt vēl šodien. Mans vectētiņš Artūrs Stars bija plaši pazīstams baptistu dzejnieks, un man liekas, ka daļa no intereses par dzeju un nepieciešamība laiku pa laikam rakstīt man nāk mantojumā no viņa,” atklāj Andris Kivičs.

Paldies, Andri Kivič! Vai varētu kādu no taviem dzejoļiem? Ak - protams? Paldies!

Laiks

Dienu paliek mazāk
Bet laiks ir godīgi lēns
Laiks tikai provocē skumjas
Es esmu noskumis bērns

Tu pienāc man vēl tuvāk
Tu mani ieelpo tā
Tu izdzer mani sausu
Es esmu laimīgs nedomāt

Un vilšanās aizies mums garām
Ja mācēsim savādāk būt
Nepieskaries laikam
Un laiks arī aizmirsīs būt

Laiks ir tad kad par vēlu
Tu mājās neatnāc viens
Un laiks ir tāds maziņš brīdis
Kam sākumā ir mātes piens.

Andri, bet tas taču sūds!

„Lasīt var.”