Tas arī, bet vēl svarīgāk ir tas, ka viņš, manuprāt, točna nenojauš, ka tas, ko viņš tur dara, ir tik sūdīgi - jo pieprasījums jau reāli arī ir. Ja visi jūsmotu par maniem sūdiem, es, iespējams, arī uzskatītu, ka tie ir the shit. Pusis tomēr uzsver, ka viņam pat baptistu (!) asinīs šāda dāvana dota. Liktenis tāds.

Fuck, vajadzēja tomēr man trāpīt Kiviča sliedēs. Es jau arī sap!sies uz godīgumu, patiesumu, visu to Kiviča etosu, tikai man trūkst tās jaukās sajūtas, ka es būtu brīnišķīgs :( Dēm. Bet gribas taču - vai ne?