|
[Mar. 27th, 2014|05:08 pm] |
man ir apņemšanās (vispār, es parasti neko neapņemos, un tas ir labs ieradums) - katru dienu paņemt kādu no Koelju tipa frāzēm (pilns facebook ar tām) un censties integrēt dzīvē, un tad dot mazos reportus, kā man gājis.
- piemēram, iet augsti paceltu galvu, neskatīties uz zemi, skatīties uz cilvēkiem. un smaidīt jo parasti skrienu nogruzījusies, ar ieslēgtu autopilotu, ieurbusies bruģī vai savā iekšējā pasaulē.
To es apņēmos šodien. Un biju pārsteigta, cik daudzi cilvēki skatījās acīs. un smaidīja pretī |
|
|
Comments: |
Uzmanīgi ar šo. Citādi pasaule vēl ņems, un sadosies rokās...
Pēc tam epidemiologi nezinās, kā tikt galā ar pandēmijām...
jā, apzinos... es jau pirmos piesardzības soļus spēru - šis ieraksts nav redzams Latest posts ;)
Bet vispā tā saule pašlaik provocē uz kaut kādu nepamatoti nekritisku attieksmi pret cilvēkiem :DD Arī es šodien nezin kādēļ iedevu ubagam piecīti un uzsmaidīju vairākiem pilnīgi svešiem cilvēkiem.
Lūk!!! Solis Nr1 - izslēgt sauli!
Jap, aiz loga tumst un viss tūlīt atkal būs normāli.
| From: | faded |
Date: | March 27th, 2014 - 07:06 pm |
---|
| | | (Link) |
|
es gan laikam biežāk izvēlos skatīties zemē vai kaut kur uz priekšu vienā punktā, jo ir tie interesantie cilvēki, kas acīs skatās pārāk ilgi, un tad es nevaru saprast, ko man darīt :D
mhm, un tad ir mulsuma mirklis - sveicināties? varbūt pazīstams, ja jau tā smaida? ja nu tas atsmaidītājs mēģina uzsākt dialogu vai kādas citas nebūt attiecības? pavērosim, pavērosim....
Toronto man patīk tas, ka tad, ja ej, piemēram, pa parku un saskaties un sasmaidies ar kādu nepazīstamu, tad nereti arī pasaka čau viens otram. Un kad braucu ar riteni pa to ledu, tad gandrīz visi satiktie smaidīja un kaut ko teica. Riktīgi forši! | |