|
[Oct. 17th, 2013|04:03 pm] |
Vēls vakars. Tumšs. Kluss. Stāvu ielas malā. Pie katras rokas pa bērnam. Ielas tukšas. Gaidām sarkano. Pretējā pusē parādās velosipēdists. Piebrauc pie brauktuves un turpina ceļu. Paskatās uz mūsu mazo, gaidošo kompāniju, paskatās uz gaismu luksoforā, strauji nobremzē, nokāpj no riteņa un aizstumjas atpakaļ uz ietves.
Iedegoties zaļajai, riteņbraucējs pārstūma riteni pie rokas. Satiekoties saskatījāmies un pasmaidījām. |
|
|
Comments: |
Stulbenis. Māca nepareizus noteikumus. Drīkstēja tak pāri braukt.
stāsts par luksofora signālu tolerēšanu
bērni mobilizē ;) un pareizi vien ir - apstājās uz mirkli, izbaudīja momentu
es arī reizēm novēroju velosipēdistus, kas vienkārši nokāpj no riteņa un paietas ar bērīti pie rokas ... nekas nav nokavēts
From: | zirka |
Date: | October 17th, 2013 - 04:58 pm |
---|
| | | (Link) |
|
šito derētu iemācīties visiem velosipēdistiem biezākos pakšos, teiksim, pie origo/merķeļa krustojuma vai citur, kur daudz cilvēku - norāpties un pastumties, pēc tam tukšākās vietās varēs atkal uzdzīt ātrāk visiem ērtāk un patīkamāk (runāju kā velosipēdists)
Respektēt sarkano, kad bērni skatās, tas ir lieliski, bet par pa ietvēm braucējiem un pāri ielai stūmējdarastiem mans viedoklis ir tāds, ka jūsu pieklājīgajā sabiedrībā man nākas vien būt kā pa pirkstu ar āmuru trāpījušajam tētim no anekdotes, kurš neteica neko
Es arī cenšos neiet pāri pie sarkanā, ja redzu vecākus ar maziem bērniem. Tiesa, ir gadījumi, kad tie paši vecāki iet pāri pie sarkanā, raujot sīkos līdzi :)
| From: | sw |
Date: | October 17th, 2013 - 05:16 pm |
---|
| | | (Link) |
|
same | |