Nē, mīļā, pasaulē cilvēki ir tieši dažādi :) daži atceras daudz un dikti, citi - mazāk.
bet pa lielam vīriešiem tiešām ir sliktāka atmiņa. Viņi mazāk pievērš uzmanību detaļām un emocionālajam fonam, kas tik labi ierakstās atmiņā.

(Reply to this) (Thread)

atmiņa ir viens, es pati neatceros cilvēkus.
Bet otrs - izvēlēties, ko sveicināt un ko, ne. Protams, tur atkal var būt dažādi izskaidrojumi - aizdomājās, neredzēja utt.

aj, izklausās, ka man sāp sirds par to, bet tā nav.
Drīzāk neizpratne, jo šo es kādreiz novēroju tikai banketos Maskavā. Tevi sāk redzēt, ar tevi sveicināties tikai tad, kad kāda persona no galdiņa Nr1 vai Nr2 paspiež roku vai apskauj nacionālajā stilā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mana cienītā, piemēram, ļoti slikti atceras sejas, gadās, ka pazīst cilvēku tikai noteiktā kontekstā, bet uz ielas paiet garām kā tukšai vietai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cienīto ļoti labi saprotu, man arī atmiņa uz sejām nestrādā. Vēl tā mēdz gadīties, kad aizmirst brilles vai lēcas - cilvēks neredz vienkārši un ne par ko nesatraucas. Pēc tam tik dzird, ka lepns palicis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par tām brillēm ļoti patiesi. Pazīstu vairākus cilvēkus ar sliktu redzi un kā likums vienmēr aizmirstu, ka daži arī neredz, kas stāv gaiteņa otrā galā. Kamēr es sveicinos viņš noblisinās, nesaprot, kas tas ir un aiziet tālāk. Pēc kāda pusgada atzināmies, ka nesaprotam to lepnības izpausmi viņam, un cilvēks tā arī teica:"Bet es taču neredzu!" :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

labi, ka atzināties :) citādi cik gan bieži negadās tā, ka viens kaut ko pārprot, otrs kaut ko nesaprot, beigās viens ar otru vairs nerunā un neviens arī nezina, kas noticis...

(Reply to this) (Parent)