|
Oct. 3rd, 2013|11:07 pm |
atmiņa ir viens, es pati neatceros cilvēkus.
Bet otrs - izvēlēties, ko sveicināt un ko, ne. Protams, tur atkal var būt dažādi izskaidrojumi - aizdomājās, neredzēja utt.
aj, izklausās, ka man sāp sirds par to, bet tā nav.
Drīzāk neizpratne, jo šo es kādreiz novēroju tikai banketos Maskavā. Tevi sāk redzēt, ar tevi sveicināties tikai tad, kad kāda persona no galdiņa Nr1 vai Nr2 paspiež roku vai apskauj nacionālajā stilā. |
|