|
[Jun. 2nd, 2013|12:40 pm] |
deviņos no rīta mani pamodināja zvans: - glāb! aizbrauc, lūdzu, nākamnedēļ uz Palangu nolasīt 10 minūšu ziņojumu speciālistu konferencē. Lūdzu! - klau, man viss ir saplānots pa stundai līdz jūlija vidum! Turklāt tur nopietni jāiedziļinās tēmā. - tad tu mani uzmetīsi, ja? es lūdzu Tev veltīt tikai 10 minūtes... |
|
|
Comments: |
| From: | sw |
Date: | June 2nd, 2013 - 12:48 pm |
---|
| | | (Link) |
|
cik ātri mēs sākam pieņemt, ka otrs cilvēks mums kaut ko ir parādā... reizēm tam pietiek ar piecām sekundēm.
ja būtu kaut kāda tārpeja no Rīgas uz Palangu, kas ļautu izvairīties no ceļa, uzturēšanās, reģistrēšanās, kā arī vajadzīgo info smadzenēs varētu iekačāt no USB, mūsu saruna noteikti būtu ilgāka un draudzīgāka.
| From: | puce |
Date: | June 2nd, 2013 - 01:02 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Nodrošini helikopteru un tad varam mēģināt runāt :))))
kā cilvēkam, kura pienākumos reiz ietilpa garāki un īsāki pārlidojumi ar to skaļo un vibrējošo dzelzs gabalu, tas mani pārāk nemotivētu :) Lai gan - kā atruna derētu :D
Hehe, un kur tad nemirstīgie argumenti "tas taču ir tik vienkārši!" un "es jau pati izdarītu, bet tev tas prasīs mazāk laika!"
es vienkārši nedevu augsni tam visam atīstīties. To var izdarīt vairākos veidos: - noliekot klausuli - sviežot telefonu pret sienu - paužot savas jūtas
nu, vēl var dažādos nepārprotamos, svētdienas rītam piedienīgos veidos likt saprast, kādi traucējumi šorīt nodarīti ar šo zvanu
uzmetīsi... mja, izklausās pēc dzērāja "še, iedzer, ja tu mani cieni" | |