Domuzīme ([info]pink_dust) rakstīja,
@ 2004-10-02 14:07:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Coldplay "Amsterdam"

Vakar vakarā (pareizāk sakot - šorīt no rīta), braucot cauri naksnīgajai Rīgai, es sāku domāt par to, cik laimīga jūtos. Mēs mašīnā bijām četratā, divi blondi, divi tumšmataini, divi tikko iemīlējušies, divi vēl joprojām (par spīti laikam & piedzīvotajam) iemīlējušies... Jā, vakar man tika atstāstīts, ka cilvēks, kurš mūs tajā tusiņā redzēja pirmo reizi, esot teicis, ka droši vien draudzējamies, ilgākais, mēnesi, jo tā viens uz otru skatīties & viens pret otru izturēties varot tikai divi, kuri ir kopā patiešām nesen.
Mēs esam jauni, skaisti, laimīgi, veseli, visa dzīve vēl priekšā. Mums ir abas kājas, rokas, galvas, prāti un sirdis. Un manu sirdi sildīja laimes sajūta. Gan par sevi, gan viņu, gan tiem citiem.
Nezinu, kāds sakars rodams starp rindkopām šajā poustā. Tas vnk tā - mēģinājums uzrakstīt neaprakstāmas sajūtas.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]pink_dust
2004-10-04 08:57 (saite)
Gadu un dažus mēnešus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]shelly
2004-10-04 10:28 (saite)
Nu... Ja pieņem teoriju, ka mīlestība izraisa šizofrēnijai līdzīgu stāvokli, kas neārstēts izzūdot triju gadu laikā, tad visam tā arī jānotiek :))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pink_dust
2004-10-04 10:30 (saite)
Redzēsim, redzēsim ;P

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?