Harizma
Sakiet, ko gribat, bet viņam tā tomēr piemīt.
Jā, pirms brīža man pretī sēdēja viens no ja ne pasaules, tad - Latvijas varenajiem.
Aizkustinoši, ka viņa acis mirdzēja un balss bija visaizrautīgākā tad, kad viņš stāstīja, kā skatās pulkstenī ar cerībām vēl šogad izrauties uz mežu; kā cer ar savas iedevesmas pilsētas iedzīvotājiem kopā sagaidīt Jauno gadu, kā steigsies, lai precīzi 00:25 būtu kopā ar viņiem...
Katru reizi tiekoties ar viņu, pēc tam ir tāda laba pēcgarša - saprotu, ka sirsniņa jau visiem pukst vienādi.