vakar
Kā nu mācēju, tā izklaidēju sevi pati. Biju jaunajā, glīti stiklotajā unītī (nezinu gan, kāpēc visi jaunie lieveikali tagad pēkšņi jāsauc par galerijām?). Nu, ziniet, man patika. Kaut kāds tur tas laimes endorfīns, vai kā viņu tur, produktīvas ieprikšanās laikā tiešām izdalās. Piemēram, dāmas - iesaku aizdoties uz tādu jaunu, agrāk LV neredzētu veikalu kā 'La Senza' - pārdevēja ne tikai aplēkāja no visām pusēm, bet beigu beigās arī tā pirkumu saiņošana man iepatikās - satin zīdpapīros tās smukās vešiņas, aizlīmē sainīti ar firmas novilceni, ieliek firmas maisiņā, čekus saliek skaisti noformētā firmas aploksnītē, ieber vēl tajā maisā speciālus smaržu izdalošus bumbulīšus un aizlīmē arī pašu maisiņu ar to novilceni. Žeļezna, es jums teikšu. Es jau šai promejot sacīju, redzēsim, cik ilgi jūs šitā izcackāsieties ar mūsu publiku :)
Vēl kaut kādā jaunā apavu veikalā beidzot realizēju savas šī rudens ambīcijas un tiku pie nenormāli krutiem gumijniekiem (rīt vai parīt, starpcitu, solīja lietu). Tāda krāsaina komiksu stila apdruka ar bučošanos pa vidam un tā. Vārdu sakot - jaunas mežģīnes & kalošas ir, značit, esmu gatava sezonai.
Vot, kas ir svarīgi. Nekā cēlāka, ko jums šeit pastāstīt, man nav.