hokejs
Šodien es sapratu, ko nozīmē bailes no pūļa.
Ap 19, īsi pēc šodienas sensacionālās spēles beigām, devos virzienā darbs -> JRT un, kā zināms, mans ceļš prom no darba ved ārā no pašas V-rīgas serdes. Viendabīga (99% tīņi), blīva straume plūda man tieši pretī (pagavilēt pie Vairas "mājām", cik sapratu) tā, ka brīžiem likās - piežmiegs pie kādas sienas ielas malā un vienkārši nospiedīs... Tipināju, valdījos un domāju, cik kolsāli viņiem un viņu sajūsmai pa vidu piestāvētu viena solīdi saštātējusies kundzīte, kas asaru straumītēm pār vaigiem laužas pretējā virzienā.