pikaczu (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} pikaczu) rakstīja,@ 2022-06-10 08:25:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Noble Savages
Te Tomass Ilvess raksta par orientalizāciju vienas manuprāt pat ļoti izdevušās ilustrācijas kontekstā: https://twitter.com/IlvesToomas/sta
Es diemžēl nezinu, kas ir šī zīmējuma autors un kur tas parādījās pirmo reizi, bet pa tīmekli klīst jau kādu laiciņu. Autorība un izdošanas konteksts palīdzētu pilnīgāk saprast šī attēla vēstījumu.
Šoreiz nepiekrītu Ilvesam vairākos līmeņos.
Viņš šādu romantizētu priekšstatu konfrontē ar faktu, ka Igaunija dažos segmentos ir apsteigusi Rietumus modernizācijā, apgalvojot, ka tā vairs nav pelēka vieta, kur pelēki cilvēki dzīvo pelēkās panelenēs.Diemžēl tā ir tikai daļa no realitātes. Iespējams, tā daļa, kas Ilvesam paveras visbiežāk. Pelēkās panelenes nav nekur izkūpejušas un to iemītnieki arī tepat vien ir. Vēl vairāk, pēdējo mēnešu politiskā turbulence Igaunijas iekšpolitikā izriet no fakta, ka Ilvesam līdzīgā elite izliekas, ka paneleņu iedzīvotāji neeksistē.
Un tad kad tu nāc no pelēkas panelenes, tad tev ir divas izvēles. Vai nu atdarināt tos, kas paneleni nav pieredzējuši un darīt to tik veiksmīgi, ka kļūsti GANDRĪZ neatšķirams. Pie šīs taktikas pieder publiska priecāšānās, ka kāds rietumos ir tevi noturējis par vietējo. Šo Austrumeiropas elites pārstāvju kompleksu rietumos ļoti labi prot izmantot. Iedod tādam lācītim augstu amatu un viņš pateicībā darīs visu, ko jaunais saimnieks no viņa gribēs un vēl 10% pa virsu.
Otrs ceļš ir tiem, kas saprot, ka lai vai amatā, lai vai ar next level shita digitāliem gadžetiem apkāries, bet šā vai tā tevi tur par Boratu. Tad tu vari atteikties no ārējā novērtējuma un meklēt atbalsta punktus pats savā pūra lādē, kad tu kādu rītu izdomā, ka nevilksi uzvalku, bet višivanku. Tad tā nav pašorientalizācija vai pielāgošanās tam, kā tevi redz ārpusē, bet kontakta atjaunošana ar savu sakņu sistēmu. Psihei veselīga un ļoti vajadzīga lieta. Cik vajadzīga to var redzēt kaut vai pēc visu iespējamo koka sūdiņu ar latvju zīmēm noieta tirgus.
Un jā, dienās, kad man ir augstu jākāpj, es pie žaketes atloka piespraužu pūcessaktas repliku, lai stingrāk turētos uz kājām.
Te Tomass Ilvess raksta par orientalizāciju vienas manuprāt pat ļoti izdevušās ilustrācijas kontekstā: https://twitter.com/IlvesToomas/sta
Es diemžēl nezinu, kas ir šī zīmējuma autors un kur tas parādījās pirmo reizi, bet pa tīmekli klīst jau kādu laiciņu. Autorība un izdošanas konteksts palīdzētu pilnīgāk saprast šī attēla vēstījumu.
Šoreiz nepiekrītu Ilvesam vairākos līmeņos.
Viņš šādu romantizētu priekšstatu konfrontē ar faktu, ka Igaunija dažos segmentos ir apsteigusi Rietumus modernizācijā, apgalvojot, ka tā vairs nav pelēka vieta, kur pelēki cilvēki dzīvo pelēkās panelenēs.Diemžēl tā ir tikai daļa no realitātes. Iespējams, tā daļa, kas Ilvesam paveras visbiežāk. Pelēkās panelenes nav nekur izkūpejušas un to iemītnieki arī tepat vien ir. Vēl vairāk, pēdējo mēnešu politiskā turbulence Igaunijas iekšpolitikā izriet no fakta, ka Ilvesam līdzīgā elite izliekas, ka paneleņu iedzīvotāji neeksistē.
Un tad kad tu nāc no pelēkas panelenes, tad tev ir divas izvēles. Vai nu atdarināt tos, kas paneleni nav pieredzējuši un darīt to tik veiksmīgi, ka kļūsti GANDRĪZ neatšķirams. Pie šīs taktikas pieder publiska priecāšānās, ka kāds rietumos ir tevi noturējis par vietējo. Šo Austrumeiropas elites pārstāvju kompleksu rietumos ļoti labi prot izmantot. Iedod tādam lācītim augstu amatu un viņš pateicībā darīs visu, ko jaunais saimnieks no viņa gribēs un vēl 10% pa virsu.
Otrs ceļš ir tiem, kas saprot, ka lai vai amatā, lai vai ar next level shita digitāliem gadžetiem apkāries, bet šā vai tā tevi tur par Boratu. Tad tu vari atteikties no ārējā novērtējuma un meklēt atbalsta punktus pats savā pūra lādē, kad tu kādu rītu izdomā, ka nevilksi uzvalku, bet višivanku. Tad tā nav pašorientalizācija vai pielāgošanās tam, kā tevi redz ārpusē, bet kontakta atjaunošana ar savu sakņu sistēmu. Psihei veselīga un ļoti vajadzīga lieta. Cik vajadzīga to var redzēt kaut vai pēc visu iespējamo koka sūdiņu ar latvju zīmēm noieta tirgus.
Un jā, dienās, kad man ir augstu jākāpj, es pie žaketes atloka piespraužu pūcessaktas repliku, lai stingrāk turētos uz kājām.
