Kārļa Ulmaņa laiku Zelta Laikmets
Mīts par Ulmaņlaiku labo dzīvi, manuprāt, ir radies tādēļ, ka Ulmanis varu pārņēma brīdī, kad pasaulē sākās atgūšanās pēc 1929. gada Lielās Krīzes. Atgūšanās sākās tādēļ, ka pasaulē sākās bruņošanās sacensība un parādījās nepieciešamība pēc visa kā lielos daudzumos, un lielās valstis pašas visu saražot nespēja, un parādījās eksporta iespējas arī citu valstu zemākas kvalitātes ražojumiem. Arī lauksaimniecības ražība tajos gados bija nepietiekama lielo valstu pašapgādes vajadzībām. Papildus tam, Latvijā daudz kas no to gadu labklājības balstījās uz kredītiem, kuru atdošanas laiks nebija vēl pienācis. Vārdu sakot burbulis. Un mīta pamatā ir tas, ka burbulis nesprāga dabīgā veidā, kā pie Kalvīša, bet gan notika ārēja iejaukšanās.
Ja nebūtu sācies karš, un Ulmanis būtu pie varas ilgāk, esmu pārliecināts, ka burbulis sprāgtu un nekādu stāstu par bijušo "Zelta laikmetu" nebūtu.
Ja kas, zinātāji stāsta, ka lielākā daļa no lepnajiem centra namiem un citiem vērtīgiem īpašumiem, kas jaunākajos laikos tika atdoti īpašniekiem, bija krustu šķērsu ieķīlāti un pārķīlāti, un tā pa īstam piederēja bankām.