Par Latvijas biznesa nacionālajām īpatnībām
Lasu šodienas Dienas Biznesu, kur ņekijs Ģirts Rungainis, IBS Prudentia līdzīpašnieks, raksta: "Būsim godīgi - lielākā daļa valsts aparātā strādājošo nedara neko - viņi tikai apēd citu sastrādāto, kā arī pa to starpu vēl kaut ko nozog. Nevajag uzskatīt, ka pasliktinot dzīves līmeni liekēžiem, mēs nodarīsim kaut ko sliktu tautsaimniecībai."

Nu ko, Rungainis ir pietiekami lakoniski izteicis daudzu uzņēmēju viedokli, ka valsts aparāts ir liekēži. Nenoliedzami, ļoti liela daļa taisnības tur ir, jo valsts aparāts ir pārāk liels, neelastīgs, dārgs. Bet... Bet vai tā ir visa taisnība?
Uz brīdi iedomāsimies, ka Latvijā ir noticis brīnums, ir veiktas reformas, un mums ir lielisks, kompakts, lēts, kompetents un ļooooti efektīvs valsts pārvaldes aparāts. Tajā pašā brīdī vēl jo skarbāk parādīsies, ka mums ir nevis uzņēmēji, bet tā saucamie uzņēmēji, kuri paši galīgi neprot strādāt efektīvi, kuri skaidros, caurspīdīgos apstākļos nav konkurētspējīgi, kuru sapnis ir ar vienu darījumu nodrošināt sevi līdz mūža beigām, bet strādāt ikdienā ar nelielu peļņas procentu viņi gan nemāk, gan nav nemaz gatavi.
Līdz šim viņi sev par attaisnojumu varēja piesaukt slikto valsti, kas viņiem traucējusi, bet ko viņi piesauks tad?