Pa stihijas pēdām. Ceļojuma piezīmes :)
Kas priecē - mājas apsaimniekotājs šajā ziņā atkal bija uzdevumu augstumos, un pie mājas visi ceļi un celiņi bija notīrīti. Atlika tikai savu mašīnu drusku patīrīt, un varēju braukt. Laimīgā kārtā vējš bija naktī pareizi iegriezies, un daļa sniega no mašīnu rindas bija jau papūsta nost, un pārmērīga rakšana izpalika. Ceļš līdz lielajai šosejai arī bija tīrīts un pilnīgi braucams. Tikai lēnāk, jo daļa braucēju, šķiet, bija pārmērīgi lēni. Dažiem, kā izskatījās, nebija atbilstošu riepu, un tos pamatīgi nēsāja. Vai arī tie spolēja. Lai nu kā, bet uz priekšu pabraukt varēja, arī Ziepniekkalna iela bija tīrīta, tāpat arī Mūkusalas iela līdz aplim. Arī Salu tilts. Un Lāčplēša ielas pats gals. Tālāk jau sākās tipiskā Rīga. Cik nu braucēji paši iebraukuši, tik arī ir. Ar retākiem izņēmumiem, piemēram, Valdemāra ielu, kas bija notīrīta labi. Arī Gaujas iela un Vairoga ielas pārvads bija tīrīti.
Kas nepatīkami - nepamatoti lēni un traucējoši vilkās vairāki lielie džipi. Izskatās, ka to vadītāji vai nu pilnīgi braukt nemāk, vai arī tiem nav pieticis naudas atbilstošām riepām. Vai arī abi šie iemesli kombinējās.
Atsevišķas pieminēšanas vērti ir daži velosipidari. Man nav nekas iebilstams, ka cilvēki brauc ar velosipēdiem atbilstošos laika apstākļos. Bet šādā rītā tas ir pašnāvnieciski, turklāt ar neslēptu vēlmi kādu pilnīgi nejaušu cilvēku iesēdināt cietumā :(