Kauč kā esmu pamanījis, ka mātes ļoti mīl un lutina savus dēlus. Ja ir dēls un meita, meita bieži vien jūtas kā sērdienīte, jo mātes uzmanība un visādi ikdienišķi labumi vairāk tiek dēlam.
It kā jau tas nebūtu pat pieminēšanas vērts, bet zinu vairākus gadījumus, kad dēli ir tik izlutināti, ka zaudē saiti ar realitāti un viņiem dzīvē iet grūti, jo visu laiku jau māte klāt nenostāvēs.
Bet meitas? Apdalītās meitas pašas lauž ceļu dzīvē un sasniedz vairāk nekā lutinātie dēli.

Ja gribam saviem puikiem labu darīt, pret tiem drusku vairāk stingrības vajag un vajag viņiem drusku mazāk dot un drusku vairāk no viņiem prasīt.
Vot tāds ir mans šībrīža uzskats.

Nu jā, un meitas atkal manipulē ar tēvu sirdīm un maciņiem. To jūtu pie sevis ;-)