Petrovichs ([info]petrovichs) rakstīja,
@ 2013-03-17 13:26:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
:
Publicists Uldis Ģērmanis savā pētījumā, kas veltīts latviešu sabiedrībai Padomju Savienībā 20. gs. 20. un 30. gados, norāda, ka nesalīdzināmi aktīvāk Latvijā atgriezās nesenie izceļotāji, pilsētu inteliģence un Pirmā pasaules kara bēgļi, nevis senāk apmetušies kolonisti, kuriem jau bija uzkrāts pietiekami daudz mantas un iekopta zeme, turklāt nereti tuvāki radinieki dzīvoja turpat kolonijās, bet tiešas saiknes ar dzimteni bija vājinājušās vai pavisam pārtrūkušas. Šie cilvēki arī veidoja apmēram 70% no visiem aptuveni 250 000 latviešiem, toties viņi parasti nebija pārāk aktīvi sabiedriskajā dzīvē.
Šo fenomenu autors skaidroja gan ar daudzu tautiešu krasi individuālistisko ievirzi, gan ar valdošo materiālisma garu, jo daudzi domāja, ka par tautības lietām varēs domāt tad, kad būs sasniegta pienācīga materiālā labklājība.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]indulgence
2013-03-19 15:04 (saite)
Neesmu gan lasījis konkrēto rakstu, tb vai Fil.lic. Ģērmanis to aplūko, taču man aizdomas, ka līdz pat XX gs. 30 gadiem (aber kolonisti bija pārceļojuši XIX gs. otrajā pusē, tb kudi senāk) latviešu politiskais nacionālisms bija vairāk vai mazāk tikai "jaunās inteliģences" un pilsonības interešu lokā, savukārt vidusmēra zemnieku interesēja raža un izslaukums, nevis kaut kādu pilsētas tirliņu (bēc tā zemnieka domām - prastie ļaudis lielāko tiesu nenovērtē tautas godu, prātu un sirdsapziņu) izdomāta "latviskuma" un "saikņu ar dzimteni" saglabāšana. Tb latviešu zemnieku šie jautājumi neinteresēja vairāk par kažokzvēru labturības noteikumiem vai vaļu glābšanu. :)

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?