Neesmu gan lasījis konkrēto rakstu, tb vai Fil.lic. Ģērmanis to aplūko, taču man aizdomas, ka līdz pat XX gs. 30 gadiem (aber kolonisti bija pārceļojuši XIX gs. otrajā pusē, tb kudi senāk) latviešu politiskais nacionālisms bija vairāk vai mazāk tikai "jaunās inteliģences" un pilsonības interešu lokā, savukārt vidusmēra zemnieku interesēja raža un izslaukums, nevis kaut kādu pilsētas tirliņu (bēc tā zemnieka domām - prastie ļaudis lielāko tiesu nenovērtē tautas godu, prātu un sirdsapziņu) izdomāta "latviskuma" un "saikņu ar dzimteni" saglabāšana. Tb latviešu zemnieku šie jautājumi neinteresēja vairāk par kažokzvēru labturības noteikumiem vai vaļu glābšanu. :)