Par spēlītēm.
Patiesībā jau tas tāds šahs vien ir. Pēc tam kad sarkanais laidnis, lai netiktu vispār noņemts no laukuma, ir bijis spiests bēgt uz Maskavu, otrs spēlētājs ar zilidzelteno zirdziņu mēģina aizstumt uz laukuma centru no lauciņa H8 (Krima) tur stāvošo pretinieka torni (Melnās jūrās floti), lai, iespējams pēc pāris gājieniem, tur novietotu savu dāmu, tikmēr otrs sāk pulcināt apkārt pulku citu savu figūru. Un gan ukraiņi, gan tatāri, gan īstenībā arī paši krievi, visiem šo spēli spēlējošajiem nenozīmē vairāk par putekļiem, kur paspējuši nosēsties uz galdiņa stūra, kamēr aktīvā darbība norisinājās cituviet.
Es tā īsti neesmu pārliecināts, ka mēs abi domājam vienu un to pašu runādami par informatīvās telpas piegriešanu. Es gribu teikt, ka valsts kura vēlas arī turpināt sevi saukt par demokrātisku un cilvēktiesības ievērojošu valsti, nevar tā vienkārši, ar aiz matiem pievilkta pamatojumu par agresoriem, piegriezt ievērojamu darbības jomu kuru kontrolē privātais bizness. Nu nava te ne Ķīna un arī pat ne Ēģipte. Tur jā, nekādu problēmu - žurnālists pārstāv nevēlamu ārvalstiu mēdiju - hop un uz pusotru gadu cietumā iekšā. Tikai... ja Latvijā sāktu rīkoties līdzīgi - ar ko tad mēs paši būtu labāki par Krieviju?