Par pusdienām
Pirmo reizi pa pēdējiem desmit gadiem mēģināju izvilkt sevi pusdienās. Aizgāju pat līdz netālu esošajam pusdienu restorānam Sunny, lai vēlreiz pārliecienātos, ka tas ņihuja nav priekš manis. Nē, nesaku, ka tur varētu būt negaršīgi, tomēr šajos pusdienu restorānos un ēdnīcās ir kaut kas tāds, kas liek pagriezties pa 180° un pazust, pat nenogaršojot aizdomīga paskata beigtu putnu vai makaronus ar nepārliecinošu mērci. Atpakaļ nākot iegāju IndexCafe, lai kas tas arī nebūtu, un tur tiešām nekā arī nebija, cik nu spēju saskatīt, bet es pat biju uzlicis brilles.

Labāk būtu dzēris!

Atnācu atpakaļ un ielēju kārtējo glāzi ūdens.

Nopūta, žests.