Pērkons ([info]perkons) rakstīja,
@ 2011-03-08 12:41:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Sagadījās tā, ka vakar salauzu dušu. Nu man ķēriens ir uz lietu laušanu. Ja jums vajag kaut ko salauzt, tad droši varat vērsties pie manis.
Bet ne par to stāsts.

Zem kantora ir liels santehnikas veikals, par laimi. Ieeju, tātad, tajā veikalā, kuram neredzu ne galu, ne malas, pieeju pie pilsoņa, kurš veikalnieka tērpā, un, narzāna nomocīts, uzsāku dialogu:

— Dušu šeit var nopirkt? Nu to, kas vannas istabā.
— A?
— Nu dušu, nezinu kā to sauc, ūdens tur tek.
— A?
(Bļaķ)
— Duša, vannas istaba, ūdens, mazgāties!
— A? Ā! Klausulīti?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]sissy
2011-03-08 13:43 (saite)
Aj, kad es parasti nezinu, kā kuru lietu sauc (un tas gadās diezgan bieži), mans universālais apzīmējums visam ir "daikts", kas tiek papildināts ar dažādiem situāciju aprakstiem un izteiksmīgiem žestiem. Ar dušas "klausulītēm" vēl nav bijusi darīšana, bet parasti, ieejot tehnikas veikalos, man vienmēr uz mēles ir "daikts". Tā lietošana kļuvusi tik ierasta, ka pat tad, kad vajadzēja nopirkt austiņas mp3 pleijerītim, mans pirmais teikums bija: vai jums ir tie "daikti", ko ausīs sprauž? Nu, jūs jau ziniet.. Ar vadiņu un diviem puļķiem galā.
Nu, kaut kā tā. Vnk es nezinu kāpēc, bet jebkura tehnika man uzdzen šermuli un tad vieglākais ceļš tiek saskatīts visa vienkāršošanā līdz absurdam. Nja.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?