Sagadījās tā, ka vakar salauzu dušu. Nu man ķēriens ir uz lietu laušanu. Ja jums vajag kaut ko salauzt, tad droši varat vērsties pie manis.
Bet ne par to stāsts.

Zem kantora ir liels santehnikas veikals, par laimi. Ieeju, tātad, tajā veikalā, kuram neredzu ne galu, ne malas, pieeju pie pilsoņa, kurš veikalnieka tērpā, un, narzāna nomocīts, uzsāku dialogu:

— Dušu šeit var nopirkt? Nu to, kas vannas istabā.
— A?
— Nu dušu, nezinu kā to sauc, ūdens tur tek.
— A?
(Bļaķ)
— Duša, vannas istaba, ūdens, mazgāties!
— A? Ā! Klausulīti?