Ashes to Ashes


Kā gadījās, kā nē — svētdienas rītā noskatījos britu seriāla «Ashes to Ashes» ievadsēriju.

Jau pēc pirmajām filmas minūtēm, kamēr notikumu gaita vēl nav sākusi attīstīties, bet kamera, pagriezta ar objektīvu pret debesīm, defilē pa pilsētas ielām radot tādu karuseli, ka galvas reiboņi spētu novest līdz nelabumam, ir skaidrs, ka filma nebūs vienkāršs krimiķis.
Turpinājumā sižeta dzīpariņš tinas ierastas krimināldrāmas pinuma krustā, taču līdz zināmam brīdim. Brīdim, kad galvenajai varonei ļaunais ielaiž lodi pierē un viņa "atjēdzas" astoņdesmito gadu sākumā. Te, nu, es apreibu tiktāl, ka gandrīz izvēlos no dīvāna.
Brīžiem spokojas klauns no Deivida Bovija vāciņa, skan "Heijā, astoņdesmito" muziciņa un to papildina pilnīgi psihodēlisks sižets.

Detektīva Hanta harizma un sarkanais Audi quattro duetā ar detektīvi Aleksu Dreiku, kura, patiesībā, atrodas komā ar lodes izraisītiem šizofrēniskiem murgiem, liks man noskatīties vismaz vēl vienu «Ashes to Ashes» sēriju.