Kaut kāda dīvāna tā pastaiga ar Šlumpengufu.
Dīvāna tāpēc, ka es neprotu "pastaigāties". Es protu iet, bet, lai ietu, man vajag mērķi, un tad, kad galapunkts ir nosprausts, tad nu es samērā ātri arī turp dodos.

Šajā situācijā ir tā, ka nevajadzētu nekur tālu no mājām iet, jo, nu mazums, kas jaunajam cilvēkam ienāk prātā, un šeit rodas tāda visai dīvaina situācija, kad pa rajõnu tiek bezmērķīgi noriņķoti 15km, bet tas atkalam mani tā nedaudz mulsina.