Ziniet, kas ir ņirdzīgi?

Tas, ka, nēsājot Šlumpengufu, es šūpoju torsu (pamanījāt, cik kruti skan? Torsu!) un ar gurniem apļoju (jā – nenormāli seksīgi, tāpēc rakstu pēc 24:00), lai Žikivatõru iemidzinātu.

Lūk, tad rēcīgākais moments ir tajā, ka tas ir iesēdies motõrikā, un nupat es šūpojos arī tad, kad stāvu jebkādā rindā (veikalā vai ēdnīcā – vienalga).