as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

Nu, satiek, paed, paplapa, iedzer pa dzerienam turpina plapat, un? Latvija tada zina sudigak - vasara ir usa un satikt "neitrala teritorija" ir mazak iespeju, jo ziema bez iekstelpam neiztikt, abet iekstelpas piedava diezgan mazu tipu daudzveidibu.

Btw, satori telpu neesi meginajusi?

(Reply) (Parent) (Thread)

nez, vai satori būtu sajūsmā, ja viņu aptuveni cik - 30? 40? ārštata autori sāktu piestaigāt un parakstīt?

otrkārt, par spīti manām dažām recenzijām mēnesī tur naudu es tomēr pelnu ar ko citu. jeb kā tu domāji? iet tur un darīt visu pēc kārtas?

bet visā visumā es vakar sacepos uz visādiem ekstra nīgrā gala komentāriem, bet vēl aizvien īsti nesaprotu problēmu, it sevišķi tāpēc, ka pilnas kafejnīcas rītos nudien nav īpaši izplatīts fenomens.

(Reply) (Parent) (Thread)

es domāju - satori kopstrādāšanas telpa berga bazārā - kadreiz tāda bija, tagad es nezinu, vai ir, bet princips bija elementārs: sapiķo fiksētu summu, sēdi un strādā, dzer kafiju na šaru, lieto printeri'n'stuff.
Vēl ir uz brīvības/Dzirnavu stūra tāda pati, bet tur laikam vairāk uzņēmumiem -starptapiem domāts, ka tie var pierezervēt sev vienu galda stūrīti, kur nākt, strādāt, lai nav jākrāmējas pašiem ar savu biroju etc.

(Reply) (Parent)

p.s. es te komentēju no savām pozīcijām - nekad neiedomātos sēdēt kafejnīcā ar nolūku strādāt (kkādā LU ēdnīcā ir gadījies aizķerties ilgāk ar steidzamu darbu uz komputatora, ļ.nepatīkami), garām darba stundām meklēju vietu, kur var gari un netraucēti sēdēt. Tas ka citi izvēlas kafejnīcas - par to man komentāru nav, par Gauju - neapmeklēju, riebjas apkalpošana.

(Reply) (Parent) (Thread)

es kaut kad apsvēru biroja telpas, bet neesmu tik tālu tikusi. man patīk kafejnīcu atmosfēra, i guess. man patīk svešas sarunas kā atslodze, man patīk teorētiskā iespēja iedzert vīnu, kad viss laimīgi pabeigts un man patīk citi tādi.

bibliotēkas savukārt konceptuāli mani biedē, kaut kāda sajūta par kuš un atdod somu- droši vien tikpat aizvēsturiska kā ieskati par kafejnīcām kā ēstuvēm.

bet es, ja kas, nepiktojos uz tevi. piktojos uz tiem, kas savu viedokli izteica ar baigo nicību. unpijs ir unpijs, bet vairāk izbrīna nosodījums iz citurienes.

(Reply) (Parent) (Thread)

es lasu un domāju, ka man varbūt vajadzētu pamācīties saskandināt vīna glāzi ar apkārtesošajiem pēc labi padarīta darba :D

(Reply) (Parent)

man arī nav skaidrs, kāpēc "nu, satiek, paēd, papļāpā, iedzer pa dzērienam, turpina pļāpāt, un?" ir inherenti labāks par "nu, apsēžas, paēd, pastrādā, iedzer pa dzērienam, turpina strādāt, un?" (piezīme īpaši unpijam – gan naudas, gan laika iztērē akurāt tikpat)

(Reply) (Parent) (Thread)

nezinu, to tu vari jautāt uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar sabiedriskās ēdināšans biznesu un izlemj apmācīt savus darbiniekus mest ārā klientus, kas ilgu laiku uzturas telpās un neko neņem, vai tieši pretēji, apmāca savus darbiniekus ieliet ūdensglazi uz iestādes rēķina tiem, kas ilgi sēž un taisa uomulību iestādē.
Es vēstu tikai no savas kā lietotājas pozīcijām, ka man personīgi nāk drebuļi no "viena tēja uz diviem, sēžam visu vakaru" un, ja apmeklēju iestādes, kuras sniedz pakalpojumus, tad cenšos tās apmeklēt po naznačēņiju (piemēram, besī, kad bibliotēkās personas, kas ir atnākušas strādāt, velk laukā sviestmaizes un termosus un ieturas, paralēli šķirstot presi), taču absolūti pieņemu, ka citiem ir citi ieskati un scenāriji, un, ja iestāde ir pretimnākoša, man nav ne mazākā iemesla kaut ko iebilst, ne? Tāpēc - un šeit jūs drīkstat atslābināties - uzreiz teicu, ka atzīmējos tieši cita viedokļa dēļ.

(Reply) (Parent) (Thread)

es tikai precizēšu, jo šajā garajā sarunā pārlieku bieži dažādi lietotāji aizvirzās prom no šī fakta – nav stāsts par tiem, kuri neko neņem.
un ir gana daudz balsu, ne tikai tavējā, kurām ir visai kategorisks viedoklis par to, ka "sēdēt pie tējas" vienkārši tāpat, īpaši kompānijā ar citiem, ir ok, bet "sēdēt pie tējas ar darbu" nav ok. kur sausais atlikums uzņēmējam ir viens un tas pats.

(Reply) (Parent) (Thread)

Sēdēt pie tējas ar bezgalīgu darbu un bezgalīgi sēdēt pie tējas ar sarunubiedru manā grāmatā ir vienlīdzīgas lietas. Kamēr ir daudz dažādu cilvēku ar dažādu laika izjūtu un pakalpojumu iegādes/preču patērēšanas scenārijiem, ir forši. Pieļauju kašķi sākas, ja autopilotā pieņem, ka "strādāt kafejnīcā" nozīmē atnākt pl.10:00, paņemt tēju, izvelkt PC un tā nosēdet līdz pl.20:00.

(Reply) (Parent) (Thread)

Bet manuprāt apraksts bija par stundas pasēdēšanu ar rakstīkli, pasūtot gan ēdienu, gan dzērienu. Protams cut-off point, kurā tas paliek nepieklājīgi katram būs cits (man laikam paliktu neērti pēc 3 stundām), bet konrētajā situācijā manuprāt tur viss zolīdi. Man šķiet mūsu laikos vienam aiziet padzert kafiju ne uz ko neskatoties un neko nelasot ir rets fenomens, tāpēc arī nesaprotu, kāpēc stunda ar darbu ir sliktāka, kā stunda ar sarunām. Vai cilvēku, kurš vnk stundu dzer un ēd viens pats skatoties tālumā vai stundu dzer un ēd runājoties ar otru cilvēku, dzītu prom? Nē.

(Reply) (Parent)