as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

nezinu, to tu vari jautāt uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar sabiedriskās ēdināšans biznesu un izlemj apmācīt savus darbiniekus mest ārā klientus, kas ilgu laiku uzturas telpās un neko neņem, vai tieši pretēji, apmāca savus darbiniekus ieliet ūdensglazi uz iestādes rēķina tiem, kas ilgi sēž un taisa uomulību iestādē.
Es vēstu tikai no savas kā lietotājas pozīcijām, ka man personīgi nāk drebuļi no "viena tēja uz diviem, sēžam visu vakaru" un, ja apmeklēju iestādes, kuras sniedz pakalpojumus, tad cenšos tās apmeklēt po naznačēņiju (piemēram, besī, kad bibliotēkās personas, kas ir atnākušas strādāt, velk laukā sviestmaizes un termosus un ieturas, paralēli šķirstot presi), taču absolūti pieņemu, ka citiem ir citi ieskati un scenāriji, un, ja iestāde ir pretimnākoša, man nav ne mazākā iemesla kaut ko iebilst, ne? Tāpēc - un šeit jūs drīkstat atslābināties - uzreiz teicu, ka atzīmējos tieši cita viedokļa dēļ.

(Reply) (Parent) (Thread)

es tikai precizēšu, jo šajā garajā sarunā pārlieku bieži dažādi lietotāji aizvirzās prom no šī fakta – nav stāsts par tiem, kuri neko neņem.
un ir gana daudz balsu, ne tikai tavējā, kurām ir visai kategorisks viedoklis par to, ka "sēdēt pie tējas" vienkārši tāpat, īpaši kompānijā ar citiem, ir ok, bet "sēdēt pie tējas ar darbu" nav ok. kur sausais atlikums uzņēmējam ir viens un tas pats.

(Reply) (Parent) (Thread)

Sēdēt pie tējas ar bezgalīgu darbu un bezgalīgi sēdēt pie tējas ar sarunubiedru manā grāmatā ir vienlīdzīgas lietas. Kamēr ir daudz dažādu cilvēku ar dažādu laika izjūtu un pakalpojumu iegādes/preču patērēšanas scenārijiem, ir forši. Pieļauju kašķi sākas, ja autopilotā pieņem, ka "strādāt kafejnīcā" nozīmē atnākt pl.10:00, paņemt tēju, izvelkt PC un tā nosēdet līdz pl.20:00.

(Reply) (Parent) (Thread)

Bet manuprāt apraksts bija par stundas pasēdēšanu ar rakstīkli, pasūtot gan ēdienu, gan dzērienu. Protams cut-off point, kurā tas paliek nepieklājīgi katram būs cits (man laikam paliktu neērti pēc 3 stundām), bet konrētajā situācijā manuprāt tur viss zolīdi. Man šķiet mūsu laikos vienam aiziet padzert kafiju ne uz ko neskatoties un neko nelasot ir rets fenomens, tāpēc arī nesaprotu, kāpēc stunda ar darbu ir sliktāka, kā stunda ar sarunām. Vai cilvēku, kurš vnk stundu dzer un ēd viens pats skatoties tālumā vai stundu dzer un ēd runājoties ar otru cilvēku, dzītu prom? Nē.

(Reply) (Parent)