as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

Sēdēt pie tējas ar bezgalīgu darbu un bezgalīgi sēdēt pie tējas ar sarunubiedru manā grāmatā ir vienlīdzīgas lietas. Kamēr ir daudz dažādu cilvēku ar dažādu laika izjūtu un pakalpojumu iegādes/preču patērēšanas scenārijiem, ir forši. Pieļauju kašķi sākas, ja autopilotā pieņem, ka "strādāt kafejnīcā" nozīmē atnākt pl.10:00, paņemt tēju, izvelkt PC un tā nosēdet līdz pl.20:00.

(Reply) (Parent) (Thread)

Bet manuprāt apraksts bija par stundas pasēdēšanu ar rakstīkli, pasūtot gan ēdienu, gan dzērienu. Protams cut-off point, kurā tas paliek nepieklājīgi katram būs cits (man laikam paliktu neērti pēc 3 stundām), bet konrētajā situācijā manuprāt tur viss zolīdi. Man šķiet mūsu laikos vienam aiziet padzert kafiju ne uz ko neskatoties un neko nelasot ir rets fenomens, tāpēc arī nesaprotu, kāpēc stunda ar darbu ir sliktāka, kā stunda ar sarunām. Vai cilvēku, kurš vnk stundu dzer un ēd viens pats skatoties tālumā vai stundu dzer un ēd runājoties ar otru cilvēku, dzītu prom? Nē.

(Reply) (Parent)