as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

Tev varētu patikt feodālisms.

(Reply)

Es arī, kamēr reliģija tiek pielietota kā personīgu tarakānu savaldīšanas un ārējo apstākļu pieciešanas rīks. P un N īsti tādas līdzvērtīgas funkcijas neredzu.

(Reply) (Thread)

lūk!

(Reply) (Parent)

Infantilisms, tas tomēr stiprāk uz nerviem spiež.

(Reply) (Thread)

to vismaz katrs svin savā nodabā.

(Reply) (Parent)

Tev krīt uz nerviem cilvēki, kas ir lepni par savu valsti un tās simboliem? To man ir grūti saprast.

(Reply) (Thread)

un kāpēc vajadzētu par to lepoties? kāda valsts ir labāka par kādu citu valsti? pārāka? nē, visas labas? tad kāpēc domāt par savējo kā īpašu?

(Reply) (Parent) (Thread)

Eh, izdzēsās komentārs.
Es nesaprotu, kāpēc valstij kā mērogam ir kāda problēma? Kāpēc ar to nevarētu lepoties, ja gribās?
Es lepotos par savu ielu, ja rīkotu skaistus svētkus.
Es lepotos par savu pilsētu, ja tā kļūtu zaļāka.
Es lepotos ar savu valsti, ja tajā atļautu viendzimuma laulības vai padarītu nodokļus labvēlīgākus mazajiem uzņēmējiem.

(Reply) (Parent) (Thread)

+1

(Reply) (Parent)

es priecātos par jebkuru valsti, kurā notiek kaut kas labs. nav jābūt manai.

(Reply) (Parent) (Thread)

Nu tas jau ir labi. Bet visās valstīs Tu neiziesi praida gājienā, visās neparakstīsies pret tikumības grozījumiem un citādi nepieliksi roku kustībai tajā virzienā, ko redzi kā saprātīgu. Visas nepārzināsi tik plaši, lai nošķirtu labo, tiklīdz tas nav acīmredzams.

(Reply) (Parent)

Nav runa par to, kurš labāks. Ir tikai vēsturiski notikumi, kas ir bijuši un svarīgi tieši mums. Tāpēc mēs arī tos atceramies. Citi atceras un svin savus.

(Reply) (Parent) (Thread)

a kā tu viņus atceries? klāt biji? vai ir kaut kādi "mēs" tikai tāpēc, ka gadījies šeitan piedzimt?

(Reply) (Parent) (Thread)

Jā, esmu bijis arī klāt. Arī bez tā - kolektīvā atmiņa strādā dažādos veidos. Un man ir svarīga vieta, kur esmu dzimis un dzīvoju. Un tas, kā līdz valstij (tādai, kādu to pazīstam tagad) esam nonākuši. Nujā, droši vien, ja piedzimst pēc tam, kad "viss jau bija gatavs", ir grūtāk saprast.

(Reply) (Parent) (Thread)

Vai Rīga jau gatava?

(Reply) (Parent)

spekulē vien, kad esmu dzimis:).

es kādreiz biju diezgan patriotiski noskaņota. izārstējos pamazām. patlaban vien man liekas, ka tā ir pārākuma sajūtas un atbildības nevietā (vai celies debesīs
vai jūras dzīlēs nirsti) demonstrēšana.

bet es neuzskatu, ka mēs nonācām līdz kaut kādai valstij. domā nebūtu trīs latvieši pie ugunskura pasildījušies, vēl aizvien dzīvotu iekš padomju savienības?

kaut kas ar mums notika, mēs labākajā gadījumā pateicām - jā, lūdzu vai nē, paldies, bet ne jau tur dzima vēsture.

patriotisms parasti noved tikai līdz sūdiem. jo lielāks patriotisms, jo lielāka iespēja sataisīt lielākus sūdus. #makeamericagreatagain

(Reply) (Parent)

Vēsturiski notikumi, kas ir bijuši svarīgi tieši mums. Hmm. Like, lielā franču revolūcija? Milānas edikts?

(Reply) (Parent)

Es laikam esmu ļoti patriotiska. Jo man kļūst nelabi no visādiem liekuļiem, kas izmanto Latvijas simbolus vai būšanu latvietim savas savtīgās varaskāres un šaurā pasaules redzējuma uzspiešanai. Mani kaitina agresīvi noskaņoti cilvēki, kas klīst pa ielām ar karogiem uz muguras un kurina naidu. Mani kaitina, ka rūpes par latviešiem izmanto kā ieganstu, lai noteiktu, kurš drīkst precēt ko un ko drīkst darīt ar svau ķermeni. Mazāk kaitinātu, ja viņi izmantotu citādu konsevatīvu retoriku.

(Reply)

Protams, ka tev nepatīk formācijas un jēdzieni, kas ierasti liedz pistos apkārt un aicina paskatīties tālāk par viena maza subjektiņa personiskajām iegribām, projektiem un mērķiem. Reliģija, piemēram, ir nemirstība un ētiskais, not for you, eh? valsts, tauta, nacionālais, etniskais - tā ir cilvēku grupa, asociācija, utt. Interesanti, ko domā par ģimeni? Jo daudzās politikas teorijās tieši ģimene tiek izcelta kā etniskā, nacionālā, komunālā, sociālā, valstiskā etc pamats. Vārdu sakot, tev nepatīk viss, kas nav atkarīgs no tevis. Ok, nīčeāniskais pārcilvēks. Tikai pārcilvēkam arī diez ko neietu pie sirds pišanās apkārt. Ā, vēl es iedomājos, ka tu varbūt pārstāvi sociāli norūpētos, nu tos, kuri dzīvi aizvada pseidoproblēmu meklēšanā, tur visādas cilvēktiesības, etc. Tas nu gan būtu visgarlaicīgākais izskaidrojums. Cita lieta - varbūt kosmopolīte, bet kosmopolītisms īsti nefunkcionē bez nacionālā (kosmopolitiskais gluži vienkārši ir abstraktāka kategorija nekā nacionālais), turklāt bieži vien tas, ko jaunas dāmas sauc par "kosmopolītisku gaisotni" vai "kosmopolītiskām pilsētām" patiesībā ir tiešākās (post)imperiālisma sekas. Meēļo, ka kādreiz Rīga bijusi "kosmopolītiskāka" pilsēta. Protams, cieši iekļauta cariskās impērijas ekonomikas un pārvaldības struktūrās. Nu neko, tādi jūs, kosmopolīti esat.

(Reply) (Thread)

Reliģija - ētiskais? Nesmīdini.

Nežēlīga nāvessoda rīks kā simbols?
Zemošanās iedomātam ļaunam mošķim?
Verga psiholoģijas/ bijības/ pazemības veicināšana?
Karu izraisīšana?
Teroristi pašnāvnieki?
Pedofilija?
Labāko cilvēku nobendēšana/ nomocīšana?
``svētīgi garā nabagie``?

Nacionālisms savukārt ir cilvēces dalīšanās naidīgos bariņos, kuri sitas viens ar otru.

(Reply) (Parent)

Reliģijas ir vismaz tik pat toksiski memetic hazard fenomeni kā nacionālisms un šiem destruktīvajie mēmpleksiem arī ir daudz kas kopīgs.

(Reply)