|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -
Comments:
jā un nav slikti arī sev to atgādināt (to es par sevi, ne peniju)
(Reply)
tie pirmie izteikumi tieši neliecina par savu viedokli - drīzāk atsaukšanos uz kaut kādu "normālo" stāvokli, kuru taču saprot visi, izņemot tos frīkus, par kuriem tad nu jāierēc.
(Reply)
Vēl viens vingrinājums varētu būt sev atgādināt "smieties drīkst par visu, pat par mani, lai arī es esmu pats sev tik ļoti pārpasaulīgi svarīga būtne ar ideālu "pareizi/nepareizi" uzskatu sistēmu".
Vēl ir uzskats, ka pazemojumi dzīvo tikai pazemotā galvā, nekur citur. Ja kāds tevi māk labāk pazemot par sevi pašu, tas nozīmē tikai beznosacījuma narcisismu, ko nekādi nespēj mainīt tie Osho teksti, kurus mēģini spogulim no rīta izstāstīt. Ir arī cita, savādāka tēze - ka iecietību pret citiem var apgūt tikai tad, kad ir apgūta iecietība pašam pret sevi. Ir arī trešais un ceturtais, piektais un trīs simti astoņdemit sestais izgvelziens. Vienvārdsakot, pie spoguļa var pavadīt visu dienu, tikai nez vai no tā būs ērtāk dzīvot.
then again, ērti dzīvot mēdz būt samērā garlaicīgi.
Es jau tieši par to, ka nez vai ir ērti dzīvot ērti, pie spoguļa skaitot sev visādus pamācošus pantiņus un no sirds cenšoties kļūt savādāk pareizam, nekā jau esi:))
nu ja. es aizrādu, ka ērti dzīvot varbūt nav pats prātīgākais.
tā vai tā. mans būtiskais viedoklis ir, ka spļaudīšanās spļaudīšanās pēc ir skumjš sports. Interesanti, esmu dzirdējusi tekstu "veģetārisms un citi ēšanas traucējumi" no veģetārieša, kad viņš smīkņāja par sevi :)
Kaut gan, protams, es drīkstu jokot par čangaļiem, bet nedod Dies, ka to darīs kāds rīdzinieks! :D
nu kaut kas uz to pusi, jā.
man nekad nav bijusi arī pretējā pozīcija, kad biju tai nometnē. tb- esmu kā veģetāriete laimīgi klapējusi karbonādes citiem un tā, bet... kaut kur ir tāda trausla līnija. pārāk labi zinu, kā ir uzkonstruēti cilvēki, lai jebkad varētu ticēt, ka viņus definē kāda rīcība atsevišķā situācijā
rīcības paterni, cita lieta but that's your aristotelian thinking against my sociologist thinking rīcību summa ir dzīve, nāve, sekss un semantika
tu ne sliktāk par mani zini, ja tev atnāks družka uz pleca paraudāt par to, kāds džeks viņai ir lops, pēc stundas atnāks pats džeks, lai pateiktu par to, kā družka ir saindējusi viņa pasauli - life, death, sex, semantics!
pārāk vispārināti. pārāk lieli.
ja droši zinu, ka kāds ir kretīns, tad tas parasti ir viņa rīcību summas dēļ, viņam obligāti vēl nav bijis jānomirst.
tā robeža starp jokiem un uzbraucieniem ir sasodīti trausla.
man pietiek, lai es apzinātos, ka tas netiek domāts nopietni. patlaban par mani katru dienu uzjautrinās džeks, jo es daru "vīrieša" darbu, bet ļoti labi zinu, ka viņa nostāja ir izteikti atbalstoša, un, kad viņš līksmi paziņo- es te pasēdēšu, sanes visu tehniku, jo tas taču būtu pilnīgi pēc taviem uzskatiem, es tikpat līksmi viņam iesperu.
kaut kā tā.
principā jā. bet ir arī sarežģītākas situācijas. piemēram, ja tev tuvs humanoīds citu klātbūtnē izrīkotos līdzīgi, arī tad, ja domāts kā joks...
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||