Atceros.. Reiz aizdomājos par to vai es varētu atpūsties kā daudzi citi. Teiksim, satikt kādus draugus, parunāt par visu notiekošo, izdzert 3 glāzes vīna, smēķēt Camel un stāstīt par kaut kādām idejām, kuras esmu izlasījis kādā žurnālā. Stāstīt citiem par to kā es ēdu baltmaizi Parīzē, uzgleznoju gleznu ar akvareļiem un satiku vizmaz 7 dažādu valstu pārstāvjus, kas bija interesanti cilvēki (vēlaizvien nezinu ko tas nozīmē.. man arī bomži liekas interesanti cilvēki). Un sapratu ka nē.. Jo vienmēr ar dzeršanu nevaru apstāties.. 3 glāžu vietā izdzertu 3 pudeles, tad savāktu sev līdzi visiereibušāko no visas kompānijas un aizietu uz kādu noplukušu krogu iztīrīt alus mucas, pa ceļam nopērkot Wall Street sarkanās. Es vienkārši nespēju iedomāties tādu vienkāršu pasēdēšanu. Man ir garlaicīgi.. ganjau tāpēc arī piedzeros.. Viemēr svešās kompānījās domāju: "Ko es te daru? Visi runā par pagājušā gadsimta pseidomākslas skulptūru instalācijām, neviens nedzer, neviens nesmejās, šeit pat nav nevienas, kuru gribētu izdrāzt.. kāpēc es sevi spīdzinu?"
Bet ganjau tie cilvēki domā otrādi.. viņi gribētu pamēģināt manus piedzivojumus tāpat kā es gribētu viņējos.