kā tā izskatījās?

Es viņu neredzēju, viņa bija man aiz muguras.

žēl. man visādas šitādas ārpus-ierastās-realitātes pieredzes liekas šausmīgi interesantas, nu, piemēram, kā cilvēki zina, ka tas ir tieši tas.
kā Tu zināji, ka tā ir tieši zobu feja, nevis spoks, laumiņa, kāds tēls no paralēlas realitātes vai vēl kas cits?

Jo es izkritušo zobu ieliku glāzē ar ūdeni un to glāzi, nevis ienesu kādā citā telpā, kā biju darījusi līdz tam, bet gan aizliku sev aiz muguras, jo man bija radušās aizdomas, ka, kamēr es neredzu, iespējams, notiek kāda krāpšanās, pieaugušie nevarēja mani apčakarēt ar ziemassvētku vecīšiem un tamlīdzīgām muļķībām, es biju viltīgāka, nekā viņi, bet tad (un es to skaidri atceros), man aiz muguras notika šķindoņa, un glāzē parādījās nauda. Var jau būt, ka smadzenes ir ko sākušas putrot laika gaitā, bet, manuprāt, tā ir atmiņa, nevis iedoma.

atmiņa vai iedoma, bet izklausās visai iespaidīgi!

ir viens tāds gadījums, ko atceros no bērnības un nezinu tam izskaidrojumu. tas bija pirmais gads skolā un tad bija tādas "pagarinātās grupas", kurās bērni varēja palikt pēc stundām, izpildīt mājasdarbus un tad vecāki viņus vēlāk savāca. ap to laiku jau visām klasēm stundas bija beigušās un skola bija gandrīz tukša. divatā ar vienu meiteni mēs kaut ko skrējām un ālējāmies pa tukšo gaiteni, līdz vienā momentā mēs pieskrējām pie sienas, no kuras izsprāga laukā violets lakats un uzreiz pazuda. es jautāju vai arī viņa kaut ko redzēja un viņa apstiprināja, ka redzējusi violetu lakatu. vēlāk, kad notikums tika izstāstīts pieaugušajiem, tie sacīja, ka droši vien kāds no vecākajām klasēm ar mums dzina jokus. vēl šodien nezinu, kā varēja uztaisīt tādu joku, ka metra attālumā no betona sienas pēkšņi parādās un pazūd lakats. a very sophisticated sorcery :)

Es šo neapšaubu ne mirkli.
Es bērnībā diezgan ātri sapratu, ka pieaugušajiem (vismaz tiem, kuri man bija apkārt) par visādām tādām lietām labāk neko nestāstīt, es mūsu dzīvoklī jutu arī visādas klātbūtnes, it kā kāds bez dzirdamiem soļiem staigātu pa telpām, un neviens man neticēja, apgalvoja, ka tas ir caurvējš vai kas tāds, tagad tā vairs nemēdz būt, tāpēc es vēl skaidrāk apzinos, ka tas nebija nekāds caurvējš, nu, man tomēr ir jau pietiekami daudz priekšstatu pat pasauli, tas bija kas pilnīgi cits.