Es šo neapšaubu ne mirkli.
Es bērnībā diezgan ātri sapratu, ka pieaugušajiem (vismaz tiem, kuri man bija apkārt) par visādām tādām lietām labāk neko nestāstīt, es mūsu dzīvoklī jutu arī visādas klātbūtnes, it kā kāds bez dzirdamiem soļiem staigātu pa telpām, un neviens man neticēja, apgalvoja, ka tas ir caurvējš vai kas tāds, tagad tā vairs nemēdz būt, tāpēc es vēl skaidrāk apzinos, ka tas nebija nekāds caurvējš, nu, man tomēr ir jau pietiekami daudz priekšstatu pat pasauli, tas bija kas pilnīgi cits.